«Atlantijas padomes» analītiķis: Kāpēc Putins diez vai iebruks Baltkrievijā

Aleksandra Lukašenko laiks Baltkrievijas prezidenta amatā tuvojas beigām. Tagad viņš var cerēt tikai uz viņam uzticīgiem cilvēkiem spēka struktūrās. Bet Krievijas iejaukšanās, visticamāk, nebūs, ir pārliecināts Vašingtonas domnīcas “Atlantijas padome” (Atlantic Council) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Anderss Oslunds.

Komentārā, kas publicēts “Atlantijas padomes” portālā, Oslunds analizē iemeslus, kuru dēļ, pēc viņa domām, Kremlis tomēr neizlems par labu bruņotam iebrukumam Baltkrievijā.

Laiks doties uz izeju

“Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, šķiet, gatavojas doties “uz izeju”. Nedēļu pēc savas it kā veiksmīgās atkalievēlēšanas viņš Minskā spēja savākt tikai dažus tūkstošus iebaidītu režīma “atbalstītāju”. Bet nedaudzas stundas pēc tam Baltkrievijas galvaspilsētā sapulcējās milzīgi ļaužu pūļi, kas pieprasīja viņa aiziešanu,” raksta Oslunds. (Pēc dažādiem vērtējumiem, varas iestāžu organizētajā mītiņā Lukašenko atbalstam piedalījās no septiņiem līdz 30 tūkstošiem cilvēku, protesta gājienos – ne mazāk par 150 tūkstošiem, tika minēti arī 220 tūkstoši un 250 tūkstoši. – Rus.lsm.lv)   

Sašutumu izraisījusī balsu nozagšana 9. augusta prezidenta vēlēšanās saliedēja baltkrievu tautu pret Lukašenko, turpina Oslunds. Acīmredzot vienīgais atbalsts, uz kuru tagad var cerēt Lukašenko, ir viņam uzticīgais valsts drošības aparāta kodols. Viņam būtu labāk valsti atstāt, kamēr viņš to vēl var izdarīt, iesaka analītiķis.

Rodas acīmredzams jautājums – vai Krievija militāri iejauksies, kā tas notika Ukrainā pēc tam, kad līdzīga tautas sacelšanās 2014. gada februārī gāza Kremlim draudzīgo valsts prezidentu?

Dažas autoritatīvas balsis Maskavā aicināja uz šādu iejaukšanos, norāda Oslunds, konkrēti pieminot Kremļa rupora televīzijas kanāla RT galveno redaktori Margaritu Simonjanu.

Tomēr vairākumā Maskavas plašsaziņas līdzekļu Lukašenko tiek kritizēts. Šie komentāri arī ir pārsteidzoši un neraksturīgi nekoordinēti, kas liecina par to, ka Kremlim nav skaidras politikas attiecībā pret Lukašenko. Analītiķis neizslēdz Krievijas militārās iejaukšanās iespējamību, tomēr, pēc viņa domām, ir daudz svarīgu iemeslu uzskatīt, ka tāda iejaukšanās nenotiks.

Personiskas antipātijas

“Personiskā līmenī [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins nevar ciest Lukašenko, bet Putins ir ļoti emocionāls cilvēks.

Vairākos pēdējos gados Putins samazinājis Krievijas lielās subsīdijas Baltkrievijai un nepārprotami vairs negrib subsidēt padomju tipa novecojušo ekonomiku. Tikmēr Lukašenko nepārstāj zoboties par Putinu. Pēdējās Jaungada vizītes laikā Lukašenko uzdāvināja Krievijas līderim trīs maisus Baltkrievijas kartupeļu – un tas notika elegantā zālē,” argumentē Oslunds.

Tas, ka valstī Lukašenko, pēc visa spriežot, nav atbalsta, ir asā kontrastā ar situāciju Ukrainā 2014. gadā, raksta Oslunds. “Krievijas militārās iejaukšanās laikā [Ukrainas iedzīvotāju vidū] joprojām bija būtisks atbalsts promaskaviskajai politikai, kuru īstenoja gāztais prezidents Viktors Janukovičs,” viņš norāda.

Ņemot vērā, ka Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks atvainojās par nežēlību protestētāju aizturēšanā, bet daudzi specdienestu darbinieki demonstratīvi izmeta savas formas, “Atlantijas padomes” līdzstrādnieks pauž šaubas par to, ka Lukašenko kontrolē būtisku daļu drošības spēku personāla: “Pat ja viņa režīms tiks atbalstīts ar Krievijas durkļiem, Kremlis nevar būt pārliecināts, ka Lukašenko spēj garantēt stabilitāti Baltkrievijā.”

Iebrukums izmaksās dārgi

“Baltkrievijā ir pie kārtības un disciplīnas pieradusi sabiedrība ar augsti izglītotiem iedzīvotājiem, kura pašlaik atrodas procesā, kas atgādina nacionālo atmodu. Jebkāda Krievijas militārā iejaukšanās droši vien sastaps stingru pretestību un neapšaubāmi, ka cena Krievijai izrādīsies pārāk augsta - gan asinīs, gan naudā. Atskatoties atpakaļ, var teikt, ka Kremlis būtu laimīgs, ja nebūtu iebrucis Austrumukrainā. Kāpēc vēlreiz atkārtot to pašu kļūdu daudz neizdevīgākos apstākļos?” jautā Oslunds.

Pēc viņa domām, Baltkrievijā nav pret Krieviju vērsta noskaņojuma, ar kuru varētu attaisnot iebrukumu. Baltkrievijas opozīcija izvirza trīs prasības – Lukašenko jāaiziet, visi politieslodzītie jāatbrīvo, valstī jānotiek jaunām – brīvām un godīgām – vēlēšanām. Pagaidām nekādi lozungi pret Krieviju un Putinu nav izskanējuši, tāpēc Kremlis droši vien varēs samierināties arī ar Lukašenko pretinieku uzvaru.

Analītiķis aicina atcerēties Krievijas politiku pret Armēniju kopš 2018. gada. Toreiz tur notika līdz šim nesenākā pēcpadomju perioda “krāsainā” revolūcija. Sākumā likās, ka Putins šaubās,  taču tagad viņš, šķiet, ir pilnībā apmierināts ar ļoti populāro un demokrātisko Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu. Armēnija ir palikusi Eirāzijas ekonomiskajā savienībā (kopā ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu un Kirgizstānu) un Kolektīvās drošības līguma organizācijā (kopā ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Kirgizstānu un Tadžikistānu). Turklāt Armēnijas ekonomikā pilnībā dominē Krievijas lielās valsts kompānijas.

Trešais zvans

Pēc 9. augusta vēlēšanām Putins ar Lukašenko kontaktējies trīs reizes. Krievijas līderis apveica Lukašenko ar uzvaru 10. augustā, tomēr, kā norāda Oslunds, bez īpaša entuziasma, turklāt vēl apsveikuma telegrammā bija izvirzīts vāji maskēts prasību saraksts: “Ceru, ka Jūsu valstiskā darbība veicinās savstarpēji izdevīgu Krievijas un Baltkrievijas attiecību attīstību visās jomās, padziļinātu sadarbību Savienības valsts ietvaros, integrācijas procesu Eirāzijas ekonomiskajā savienībā un NVS un militāri politisko sakaru Kolektīvās drošības līguma organizācijā palielināšanu. Tas neapšaubāmi atbilst Krievijas un Baltkrievijas brālīgo tautu pamatinteresēm.”

Situācijai kļūstot viņam arvien mazāk iepriecinošai, Lukašenko runāja ar Putinu 15. augustā – tikai pēc tam, kad televīzijā bija vērsies pie Krievijas prezidenta ar lūgumu pieņemt viņa zvanu, uzsver Oslunds. Saistībā ar šo sarunu Krievijas prezidenta interneta vietnē teikts, ka abas puses “paudušas pārliecību, ka visas radušās problēmas drīzumā tiks noregulētas. Galvenais, lai šīs problēmas neizmantotu destruktīvie spēki, kas cenšas nodarīt kaitējumu abu valstu sadarbībai Savienības valsts ietvaros. (..)

Panākta vienošanās par regulāru kontaktu turpināšanu dažādos līmeņos un apstiprināta vēlme nostiprināt sabiedroto attiecības, kas pilnā mērā atbilst Krievijas un Baltkrievijas brālīgo tautu pamatinteresēm.”

Ņemot vērā šos vārdus, sekojušais Lukašenko paziņojums, ka Putins viņu atbalsta, labākajā gadījumā šķiet apšaubāms, raksta Oslunds.

(Trešā Krievijas un Baltkrievijas prezidentu telefonsaruna notika svētdien, 16. augustā, un Oslunda komentārs tika uzrakstīts pirms tās. “Tika turpināts apspriest situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām izveidojusies Baltkrievijā, tostarp ņemot vērā uz republiku izdarīto spiedienu no ārpuses. Krievijas puse apstiprinājusi gatavību sniegt nepieciešamo palīdzību, lai atrisinātu radušās problēmas, pamatojoties uz Savienības valsts izveides līguma principiem, kā arī nepieciešamības gadījumā Kolektīvās drošības līguma organizācijas ietvaros,” vēstīts Kremļa vietnē.)

Pagaidām nekas no tā, kas noticis Baltkrievijā, nerada tiešus draudus Kremlim, ja neņem vērā tā nepatiku pret tautas kustībām un demokrātiju vispār, uzskata analītiķis. Viņš arī vērš uzmanību, ka neviens autoritatīvs Baltkrievijas sabiedrības pārstāvis nav aicinājis uz valsts izstāšanos no Eirāzijas ekonomiskās savienības vai Kolektīvās drošības līguma organizācijas. Līdz ar to Kremlis droši vien varēs strādāt ar jebkuru jauno Baltkrievijas līderi tikpat sekmīgi kā ar Pašinjanu Armēnijā.

Putina režīmam ir salīdzinoša priekšrocība – prasme iefiltrēties citās valstīs un manipulēt ar tur notiekošo. Un tas izmaksā daudz lētāk nekā militāra iejaukšanās.

“Kāpēc kļūt pārlieku bezkaunīgam?” ar šādu jautājumu savu komentāru beidz “Atlantijas padomes” vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt