Neapmierināts ar līdzšinējiem rezultātiem, pirms divām nedēļām Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs uzstādīja ultimātu - ja nākošajā balsojumā Bokova nebūs pirmā vai otrā, tiks meklēts alternatīvs variants. Kad 26.septembrī izrādījās, ka viņa noslīdējusi vēl vienu vietu zemāk un nu ir jau sestā, kārtējā kabineta sēdē Borisovs paziņoja, ka no šī brīža Bulgārijas oficiālā nominācija ir Kristalina Georgijeva, bet Irina Bokova turpina savu dalību individuāli.
''Mēs nogaidījām pietiekami ilgi, diemžēl negatīvās tendences turpinās un mūs apsteidz daudzu valstu pārstāvji, tai skaitā arī sievietes – tā kā neoficiāli tiek runāts, ka būtu labi, ja nākamais ANO ģenerālsekretārs būtu sieviete un no Austrumeiropas. Pēc konsultācijām ar vairākiem kolēģiem uzskatām, ka šī būs veiksmīgāka kandidatūra,'' sacīja Borisovs.
Valdības lēmums izraisīja plašus komentārus gan starptautiskā, gan vietējā mērogā. Pēc pirmā pārsteiguma un neizpratnes atskanēja balsis, ka tāda maiņa pēdējā brīdī ir novēlota un tika pielīdzināta maratona skrējienam, kur 100 metrus pirms finiša parādās jauns dalībnieks ar pretenzijām uz uzvarētāja lauriem.
Nesenā “Gallup International” sabiedriskās domas aptauja uzrādīja, ka divas trešdaļas bulgāru atbalsta Bokovu, bet 60% no aptaujātajiem uzskata, ka līdz šim sasniegtie rezultāti ir apmierinoši.
Novembra sākumā valstī notiks prezidenta vēlēšanas, un politiskās partijas situācijā saskatīja iespēju saliedēt savu piekritēju rindas. Opozīcijā esošie sociālisti kabineta lēmumu raksturoja kā “pazemojošu” un “sabotāžu”, pieprasīja ārlietu ministra Daniela Mitova atkāpšanos un sāka vākt parakstus par uzticības balsojumu valdībai kopumā.
Bijušais Valsts prezidents Georgijs Parvanovs, kura partija ABV visaktīvāk aģitēja par Irinu Bokovu, apvainoja tagadējo valdību, ka gada sākumā tā apzināti kavējusies ar oficiālās kandidatūras izvirzīšanu un arī vēlāk demonstrējusi ieinteresētības trūkumu.
“Kā vēsturnieks es zinu, ka pagātnē mūsu diplomātiem bijušas veiksmes un neveiksmes, taču tādas izgāšanās nav bijis. Situācija ir smieklīga un nožēlojama. Turpmāk starptautiskajās organizācijās neviens neskatīsies nopietni uz Bulgārijas pārstāvjiem un tie netiks izvirzīti nekādiem amatiem,” teica Parvanovs.
Ne mazāk kategorisks bija Patriotiskās frontes līderis Krasimirs Karakačanovs:
”Tā ir kļūda, kuras sekas būs jūtamas arī iekšpolitikā. Ne reizi vien esmu brīdinājis par to Ministru prezidentu. Georgijevas kundze jau gadus 15 - 20 nedzīvo Bulgārijā, un zināmas aprindas Eiropā izmanto viņas ambīcijas, lai kompromitētu mūsu kandidatūru un palīdzētu savējai.”
Ārlietu ministrs Daniels Mitovs kategoriski noliedza baumas, ka lēmums pieņemts ārēja spiediena vai lobiju interešu rezultātā, un atzīmēja, ka Kristalinai Georgijevai ir visas iespējas apvienot ap sevi Austrumeiropas pārstāvjus Drošības padomē, ko Irinai Bokovai nebija izdevies panākt.
Fināla balsojumā reģiona valstu nostājai būs izšķiroša nozīme. Daļa no tām, tai skaitā arī Latvija, jau apliecinājušas savu atbalstu jaunajai Bulgārijas kandidatūrai.
”Mums ir alternatīva, un mēs cenšamies to izmantot tā, lai tas nāktu par labu gan Bulgārijai, gan Austrumeiropas grupai, gan ANO kopumā. Kristalinas Georgijevas reputācija ir visiem zināma, un, mūsuprāt, tā ir visai veiksmīga izvēle,“ pārliecināti pauda Mitovs.
Georgijevas kundzei neapšaubāmi ir liela pieredze starptautiskajās organizācijās, labas oratores un komunikācijas spējas. Pirms sešiem gadiem viņa tika ievēlēta par eirokomisāri humānās palīdzības un krīžu lietās, tika atzīta par “Gada eiropieti” un “Gada komisāru”, bet tagadējā sasaukumā ir Eiropas Komisijas viceprezidente ar atbildību par budžetu un cilvēkresursiem. Georgijeva nemainīgi ir starp populārākajiem bulgāru politiķiem, brīvi runā ne tikai angliski, bet arī krieviski, jo divus gadus kā Pasaules Bankas pārstāve strādājusi Krievijā.
Arī līdzšinējās kandidātes Irinas Bokovas politiskā karjera pelna ievērību - ārlietu ministre, vēstniece Francijā un Monako, un pirms trim gadiem atkārtoti ievēlēta par UNESCO ģenerāldirektori.
Komentējot izveidojušos situāciju, kad no vienas valsts ir divi kandidāti, Ārlietu ministrijas pārstāvji atgādināja, ka tādi gadījumi jau ir bijuši - 1946.gadā viens no diviem norvēģu pretendentiem - Tirgve Lī - kļuva par pirmo ANO ģenerālsekretāru.
Vai situācija atkārtosies pēc 70 gadiem - to uzzināsim visai drīz. Šovakar Ņujorkā saskaņā ar nolikumu ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles balsos pirmo reizi un varēs izmantot savas veto tiesības.
