Svētais Trifons dzīvojis Mazāzijā mūsu ēras trešajā gadsimtā imperatora Dēcija Trajāna valdīšanas laikā un kristiešu vajāšanas gados sodīts ar nāvi par nevēlēšanos atteikties no savas ticības. Svētbildēs viņs attainots kā jauneklis, kas tur dažādus griežamos instrumentus.
Saskaņā ar leģendu Trifona nāves brīdī visiem vīnogulājiem valstī uzbrukuši siseņi un vīnkopji lūguši svētā Trifona palīdzību.
Folklorā Trifonu dēvē par Dievmātes brāli, kas apsmējis savu māsu par tās ārlaulības bērnu, un par sodu dzērumā nogriezis sev degunu. Tāpēc dažos Bulgārijas apvidos 1.februāris ir par Trifona Bezdeguņa diena.
Etnogrāfi saista svētku tradīcijas ar senajiem trāķiem, kuru ražotais stiprais un aromātiskais vīns bija slavens visā antīkajā pasaulē. Vīns bija arī daudzu trāķu rituālu sastāvdaļa, jo tika uzskatīts, ka reibinošais efekts palīdz priesteriem kontaktēties ar dieviem. Cita mitoloģija saista Trifonu ar seno grieķu vīna un auglības dievu Dionīsu, taču neatkarīgi no svētku izcelsmes pats rituāls ir saglabājies no senseniem laikiem.
Vīna ražotāji un arī lietotāji dodas uz vīna dārziem, kur no katra koka nogriež trīs zariņus. No tiem pin vainagu un rotā cepures. Koka saknes aplej ar līdzatnesto pērnā gada vīnu un apber ar pelniem, kas saglabāti no Ziemassvētku uguns. Pēc tam izvēl vīna valdnieku, parasti bagātāko un devīgāko grupas pārstāvi, kas ar īpašu lūgšanu dod svētību vīnogulājiem.
Latviešu valodā atdzejota lūgšana:
"Dievs, dod mums bagātu vīna ražu, lai svētais Trifons to sargā no sala, sausuma un krusas! Lai vīnogu ir tik daudz, ka nenovākt, vīna tik daudz, ka neizdzert! Āmen!"
Seko goda maltīte, kur galvenais ēdiens ir vista ar rīsu pildījumu un sautētiem kāpostiem, tiek degustēti un salīdzināti dažādi pašdarināti vīni, kā arī noteikts uzvarētājs.
Pēc Trifona dienas sākas pavasara darbu sezona un vīndariem vairs nav tik daudz laika izpriecām, tāpēc laukos svinības nereti ilgst trīs dienas. Nākošās divas paredzētas aizsardzībai no vilkiem, kuru laikā saimniece nedrīkst neko griezt ar šķērēm, lai vilks neplēstu vaļā rīkli, nedrīkst šūt, aust un adīt.
Trifons Zarezans ir vieni no arhaiskākajiem un tautā iecienītākajiem svētkiem, kuru nepārejošo popularitāti diez vai var izskaidrot tikai ar reģionam raksturīgajām zemkopības kultūrām vai vīna kultu. Bulgārijā ir pat īpaša Vīna partija, kas dibināta pirms gandrīz 20 gadiem un lepojas ar 1 200 biedriem un astoņiem miljoniem piekritēju visā valstī, kā arī nodaļām Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.
