Britu vadība publisko bezvienošanās «Brexit» sliktāko scenāriju – sastrēgumi un deficīts

Sastrēgumi uz robežas, pārtikas, degvielas un medikamentu deficīts. Tās ir tikai dažas no iespējamām sekām, ko var izraisīt bezvienošanās “Brexit”. Britu valdība oficiāli publicējusi dokumentu, kas jau iepriekš bija nonācis plašsaziņas līdzekļu rokās.

Dokuments “Yellowhammer” jeb “Dzeltenais āmurs” ir daļēji rediģēts un gandrīz identisks tam, kas augustā nonāca laikraksta “The Sunday Times” rīcībā. Tas liecina, ka šķiršanās no Eiropas Savienības bez vienošanās par tās nosacījumiem var izraisīt:

  • noteiktu svaigās pārtikas produktu piegāžu samazinājumu;
  • pārtikas un degvielas cenu kāpumu, kas sevišķi ietekmēs cilvēkus ar zemiem ienākumiem;
  • medikamentu un medicīnas preču piegāžu pārtraukumu līdz pat sešiem mēnešiem;
  • protestus visā Lielbritānijas teritorijā;
  • kravas auto rindas Lamanša šķērsošanai ar gaidīšanas laiku līdz pat divām dienām.

Britu premjers Boriss Džonsons turpina uzstāt, ka Lielbritānija būs gatava pamest bloku 31. oktobrī ar vai bez vienošanās.

“Ir ļoti svarīgi saprast, kas ir šis dokuments. Tas ir sliktākais attīstības scenārijs, kam būtu jābūt gataviem valsts ierēdņiem,” sacīja Džonsons.  

“Taču pēdējos mēnešos, īpaši 50 dienās, kopš es esmu premjerministrs, mēs esam pastiprinājuši gatavošanos. Mēs cenšamies panākt vienošanos. Taču, ja 31. oktobrī izstājamies bez tās, mēs būsim gatavi. Ostas būs gatavas, lauksaimnieki būs gatavi, un visu veidu industrijas būs gatavas bezvienošanās “Brexit”.

Dokuments ir tikai sliktākais no scenārijiem, kas būtu jāizstrādā jebkurai valdībai,” uzsvēra premjers.

Taču Briselē par Džonsona centieniem dzirdēts maz. Pēc sarunām ar bloka “Brexit” sarunvedēju Mišelu Barnjē Eiroparlamenta prezidents Dāvids Sasoli norādīja, ka britu valdība nav iesniegusi tādus priekšlikumus, kas ļautu atjaunot “Brexit” sarunas.

“Diemžēl mūsu saņemtie signāli liecina, ka nav nevienas iniciatīvas, kas, mūsuprāt, ļautu atsākt sarunas,” sacīja EP prezidents Dāvids Sasoli.

Tikmēr pašā Lielbritānijā vēršas plašumā sašutums par Džonsona panākto parlamenta darba apturēšanu. Premjeram pārmet melošanu karalienei par šāda soļa patiesajiem iemesliem. Arī Skotijas Augstākā civilā tiesa trešdien, 11. septembrī, lēmusi, kas tas bija pretlikumīgs un acīmredzami vērsts uz likumdevēju darba kavēšanu pirms “Brexit”.  

KONTEKSTS:

Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

Lai to nepieļautu, Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta. 

Džonsons jau iepriekš aicinājis parlamentu balsot par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu sarīkošanu 15. oktobrī, bet šī iecere tika noraidīta.  

Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma ir apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim.

2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti