ĪSUMĀ:
- "The Times" rīcībā nonākuši dokumenti, kas parāda grūtības bezvienošanās "Brexit" gadījumā.
- Dokumentos redzams, ka Lielbritānijas ostas nevarētu normāli funkcionēt.
- Dokumentos runāts pat par pārtikas cenu paaugstināšanos un tīra dzeramā ūdens trūkumu.
- "The Times" avots pastāstīja, ka publicētais ir reālistisks scenārijs.
- Atbildīgais ministrs norādīja, ka dokumenti veci un publicēts ļaunākais iespējamais iznākums.
Dokumenti, kas šomēnes apvienoti zem nosaukuma "Operācija Stērste" (Operation Yellowhammer), ļauj ielūkoties sabiedrībai neredzamajā plānošanā, lai novērstu negatīvās "Brexit" sekas, ja valsts iziet no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.
Atsaucoties uz laikrakstu, portāls "Politico" vēsta, ka valdība paredzējusi haosu uz robežas ar Īriju. Lai gan sākumā Lielbritānija pieturēsies pie martā dotā solījuma izvairīties no jaunām pārbaudēm, tas, visticamāk, izrādīsies neiespējami ekonomisku, juridisku un biodrošības iemeslu dēļ.
Darba zaudēšana un vairāku industriju sabrukšana, visticamāk, vainagosies ar protestiem un tiešu darbību, bloķējot ceļus.
Pirmajā dienā pēc "Brexit" bez vienošanās preču plūsma caur Francijas ostām varētu kristies par 40-60%, salīdzinot ar situāciju pašlaik. Plānā arī norādīts, ka 50-85% loģistikas kompāniju nav sagatavotas Francijas muitas pārbaudēm. Pat pēc trim mēnešiem, preču plūsma varētu atjaunoties tikai līdz 70%, salīdzinot ar situāciju pašlaik. Kritiskā situācija var turpināties arī ilgāk, norādīts dokumentos.
Lai gan dzeramais ūdens joprojām būs pieejams, pastāv risks, ka nebūs pieejamas ķimikālijas ūdens attīrīšanai. Tādējādi vietām cilvēki varētu palikt bez tīra dzeramā ūdens.
Apdraudēta arī pārtikas piegādes ķēde, tostarp svaigas pārtikas, sastāvdaļu un iepakojuma pieejamība. Tādējādi piedāvājums būtu mazāks un cenas celtos.
"The Times" atsaucās uz avotu valdībā, kurš norādīja, ka publicēts nav pats ļaunākais scenārijs. "Šis nav projekts "Bailes". Šis ir reālistiskākais vērtējums, ko sabiedrība var sagaidīt, ja nav vienošanās," viņš teica.
Valdībā norādīja, ka nesagaida iepriekš minētās sekas, bet tās esot skatītas, gatavojoties "Brexit" bez vienošanās.
Ministrs, kurš atbildīgs par gatavošanos bezvienošanās "Brexit", Maikls Govs norādīja, ka nopludinātie dokumenti parāda ļaunāko scenāriju, vēsta BBC. Viņš uzsvēra, ka dokumenti ir veci un plānošana atsākusies ar jaunu sparu pēc Borisa Džonsona stāšanās premjerministra amatā.
Govs gan atzina, ka bezvienošanās "Brexit" radītu nekārtības un būtu kavēklis valstij.
Avots BBC pastāstīja, ka dokumentus nopludinājis bijušais ministrs, lai ietekmētu Lielbritānijas un ES līderu sarunas.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, dodoties ārzemju vizītēs paredzējis ES līderiem teikt, ka nepieciešama jauna "Brexit" vienošanās.
KONTEKSTS:
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū toreizējā premjerministre Terēza Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim. Meja gan pauda cerību, ka valsts pametīs bloku ātrāk.
Pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Meju, kura atkāpās 7. jūnijā, auga bažas par "Brexit" bez vienošanās. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no ES tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.
Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
