Skotijas tiesa: lēmums apturēt britu parlamenta darbu – nelikumīgs

Lielbritānijas politikā aizvien lielāka neskaidrība par gaidāmā "Brexit" stratēģiju. Skotijas tiesa nupat lēmusi, ka Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona panāktā parlamenta darba apturēšana ir nelikumīga.

Britu premjera Džonsona lūgumu apturēt parlamenta darbu tiesā apstrīdējusi 78 dažādu partijisko piederību politiķu grupa – leiboristi, skotu nacionālisti un "zaļie" no Lielbritānijas un Skotijas parlamentiem, un arī no Eiropas Parlamenta.

Skotijas Augstākā civilā tiesa lēmusi, ka parlamenta darbības apturēšana mazāk nekā divus mēnešus pirms gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no  Eiropas Savienības (ES) ir acīmredzama likumdevēju darba traucēšana. Šis spriedums arī atceļ pagājušās nedēļas Edinburgas tiesas lēmumu, kas Džonsona darbības bija atzinusi par likumīgām.

Prasība iesniegta Skotijā, jo Anglijas Augstākajai tiesai bijušas brīvdienas.

"Mēs esam absolūti sajūsmināti, ka Skotijas Augstākā tiesa – visi trīs tiesneši vienbalsīgi nolēma, ka parlamenta darba apturēšana, ko panāca Boriss Džonsons un viņa minoritātes valdība, ir nelikumīga. Mēs aicinām sasaukt parlamentu atpakaļ," sacīja Skotijas Nacionālās partijas deputāte Džoanna Čerija.

Tomēr par spīti prasītāju gavilēm Skotijas tiesa nav devusi rīkojumu to atcelt, un galīgais lēmums šajā lietā jāpieņem Apvienotās Karalistes Augstākajai tiesai Londonā.

Lietas izskatīšanu tā sāks nākamnedēļ, un pagaidām nav skaidrs, kā tas ietekmēs jau spēkā stājušos parlamenta darba apturēšanu.

Kā norāda analītiķi, prakse apturēt parlamenta darbu ir izplatīta Lielbritānijā un tiesas parasti neiejaucas valdības lēmumos. Tādējādi šis ir vēl viens neparasts notikums valsts politiskajā vidē.

KONTEKSTS:

Lielbritānijas parlamenta darbība apturēta līdz 14. oktobrim. Šādu lūgumu karalienei Elizabetei II izteica premjers Džonsons, un karaliene to apstiprināja. Britu premjera lūgums karalienei Elizabetei II apturēt parlamenta darbību līdz karalienes uzrunai pats par sevi nav nekas neparasts un ir tradīcija britu politikā. Karalienes runā parlamentā viņa izklāsta valdības programmu nākamajam gadam. Tā kā Boriss Džonsons ir jauns premjers, viņam ir savas iekšpolitiskās un ārpolitiskās prioritātes.

Parasti parlamenta darbību aptur dažas dienas pirms karalienes runas, taču Džonsons vēlējās to apturēt no septembra otrās nedēļas, tostarp ņemot vērā septembrī paredzētos lielāko partiju kongresus, līdz 14. oktobrim, kad viņš paredzējis karalienes runu. Tas nozīmē, ka pirms drīzumā paredzētās izstāšanās no ES parlaments aptuveni mēnesi nevar ne debatēt, ne balsot. Atsākot plenārsēdes līdz ar karalienes runu, līdz nospraustajam "Brexit" datumam 31. oktobrim būs atlikušas tikai pāris nedēļas.

Lielbritānijas parlaments pēdējā sēdē pirms darbības apturēšanas uz piecām nedēļām noraidīja premjera ierosinājumu rīkot ārkārtas vēlēšanas oktobrī. Deputāti arī pieprasīja valdībai publiskot  bezvienošanās "Brexit" seku izvērtējumu. Iepriekš Lielbritānijas parlamenta augšpalāta - Lordu palāta - apstiprināja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās "Brexit".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti