Britu premjerministre Terēza Meja atkāpsies no amata 7. jūnijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņojusi, ka atkāpsies no amata 7. jūnijā, vēsta “Sky news”.

Viņa paliks amatā kā pagaidu premjere, kamēr netiks izraudzīts jauns partijas līderis, kurš arī kļūs par nākamo premjerministru.

Cīņa par partijas līdera amatu sāksies 10. jūnijā. 

Terēza Meja arī paudusi nožēlu, ka viņai nav izdevies īstenot Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.  

Meja arī sacīja, ka viņa darījusi visu iespējamo, lai panāktu “Brexit” īstenošanu.  

Britu premjerministre Terēza Meja atkāpsies no amata 7. jūnijā
00:00 / 02:01
Lejuplādēt

„Es ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem veicu pārrunas par izstāšanās noteikumiem un nākotnes attiecībām. Esmu darījusi visu, ko spēju, lai pārliecinātu deputātus atbalstīt šo vienošanos. Diemžēl man tas nav izdevies. Es mēģināju trīs reizes. Es ticu, ka turpināt uzņemto kursu bija pareizs lēmums, pat tad, ja viss liecināja par neizdošanos. Tagad ir skaidrs, ka valsts interesēs ir, lai šos centienus turpina jauns premjerministrs.

Man tas ir un vienmēr būs dziļas nožēlas jautājums, ka es neesmu bijusi spējīga nodrošināt breksitu,” sacīja Meja.

Emocionālās runas noslēgumā Meja tik tikko spēja valdīt asaras un norādīja, ka viņai bijis liels gods pildīt premjerministra amata pienākumus.

„Es drīz pametīšu darbu, kurā strādāt ir bijis mans lielākais dzīves gods. Esmu otrā sieviete - premjerministre, bet noteikti ne pēdējā. Es neatstāju šo darbu ar rūgtumu, bet gan ar milzīgu pateicību par to, ka man ir bijusi iespēja kalpot valstij, ko mīlu,” sacīja Meja.

Uz Meju pēdējā laikā tika izdarīts nopietns spiediens, lai panāktu viņas atkāpšanos no amata. Mejas vadītās Konservatīvo partijas līderi arī kala plānus par neuzticības izteikšanu premjerei, ja viņa no amata neatkāpsies pati.

Premjere jūnijā plānoja rīkot vēl vienu balsojumu parlamentā par izstāšanās vienošanos, kas panākta ar Eiropas Savienību. Tā iepriekš jau trīs reizes noraidīta. Taču šoreiz Meja deputātiem piedāvāja arī iespēju balsot par otra referenduma rīkošanu, ja viņi izstāšanās vienošanos apstiprinās. Plāna mērķis bija panākt opozīcijas, īpaši leiboristu, atbalstu.

Tomēr tas, šķiet, izraisījis pretēju efektu, arī pašas vadīto konservatīvo partijas rindās vēl vairāk pastiprinot spiedienu Mejai  atkāpties.

Pēc Mejas piedāvājuma par iespēju rīkot vēl vienu referendumu vairāki viņas valdības locekļi britu medijiem neoficiāli izteikušies, ka viņa vairs nevar palikt premjeres amatā.

Bija paredzēts, ka valdība piektdien publicēs Mejas “Brexit” likumprojektu, par kuru bija iecerēts balsot jūnija sākumā, taču ceturtdien valdība paziņoja, ka šos plānus atliek.

Konservatīvie un opozīcijā esošie leiboristi paziņoja, ka neatbalstīs viņas jaunākos “Brexit” plānus.

Meja līdz šīm pretojusies aicinājumiem atkāpties, uzstājot, ka savas demisijas datumu paziņos pēc jūnijā paredzēta balsojuma.

Kā viņas iespējamie pēcteči tiek minēti vairāki kandidāti, taču patlaban favorīts šķiet bijušais ārlietu ministrs, stingrā “Brexit” piekritējs Boriss Džonsons.

Reaģējot uz Mejas atkāpšanos, opozīcijas līderis Džeremijs Korbins uzsvēris – neatkarīgi no tā, kurš būs nākamais konservatīvo vadītājs, viņam jādod iespēja izlemt valsts nākotni tautai, rīkojot ārkārtas vēlēšanas.

Eiropas Savienība norādījusi, ka Mejas demisija neko nemaina attiecībā uz “Brexit” vienošanos starp dalībvalstīm un Lielbritāniju. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers Mejas lēmumu esot uztvēris bez personīga prieka, savukārt bloka sarunvedis Mišels Barnjē uzsvēra, ka vēlas izteikt Mejai lielu cieņu par viņas darbu, centienos panākt sakārtotu Lielbritānijas izstāšanos.

Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons pauda pateicību par viņas drosmīgo darbu.

Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja, ka ciena premjerministres lēmumu, piebilstot, ka starp viņu un Meju valdījušas labas darba attiecības. Bet Spānija uzsvērusi, ka bezvienošanās “Brexit” novēršana tagad šķiet tikpat kā neiespējama.

KONTEKSTS:

2016. gada Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā,  taču aprīļa vidū Lielbritānijas premjere Terēza Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim. Meja gan pauda cerību, ka valsts pametīs bloku ātrāk.

Neskaidrību dēļ pieaudzis spiediens uz Meju, neapmierinātajiem politiķiem pieprasot lielāku konkrētību par to, kad viņa plāno savu amatu atstāt. Meja ir solījusi to darīt gadījumā, ja parlaments apstiprinātu viņas piedāvāto vienošanos.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti