Neoficiāla cīņa britu par Konservatīvās partijas līdera krēslu un līdz ar to arī premjerministra krēslu sākās jau kopš konservatīvajiem neveiksmīgajām parlamenta vēlēšanām pirms diviem gadiem. Toreiz Terēza Meja izsludināja ārkārtas balsojumu, cerot iegūt vēl spēcīgāku tautas mandātu “Brexit” sarunām. Taču pretēji cerībām konservatīvie nevis ieguva, bet zaudēja vietas parlamentā, kā rezultātā Mejai varu izdevās noturēt tikai ar pretrunīgi vērtētu sadarbību ar Ziemeļīrijas lojālistiem.
“The Economist” analīze liecina, ka iepriekš šajā ēnu cīņā nebija viena izteikta favorīta, bet šomēnes tāds jau ir – bijušais ārlietu ministrs un Londonas mērs Boriss Džonsons. Viņš bija viens no kaismīgākajiem “Brexit” atbalstītājiem un ārlietu ministra posteni pameta, protestējot pret Mejas panākto “Brexit” vienošanos, kas kopš tā laika trīs reizes noraidīta britu parlamentā.
“The Economist” atgādina – arī vēsture ir Džonsona pusē, jo konservatīvie bieži vien kritiskos brīžos izvēlējušies pret ierasto politisko straumi stāvošus politiķus. Tāda savulaik bijusi gan Mārgareta Tečere, gan vēl senākā vēsturē – Vintstons Čērčils. Taču ietekmīgais žurnāls brīdina, ka Borisa Džonsona izvēle būtu riskanta spēle un, pirms viņu izvēlēties, aicina konservatīvos atbildēt uz vairākiem jautājumiem: vai Džonsonam ir izredzes iegūt labāku vienošanos ar Eiropas Savienību, kas nevēlas dzirdēt par citu vienošanos un jaunām “Brexit” sarunām? Un vai viņš tiešām būs tas cilvēks, kurš spēs veiksmīgi vadīt valdību un saturēt kopā pagaidām vēl Apvienoto Karalisti?
Britu mediji lēš, ka labas izredzes ieņemt šo amatu ir arī ārlietu ministram Džeremija Hantam un bijušajam “Brexit”ministram Dominikam Rābam.
Nedēļā, sākot no 10. jūnija, noslēgsies kandidātu atlase, un vēlāk partijas biedri izvēlēsies starp diviem vadošajiem kandidātiem uz premjera amatu. Jaunais Konservatīvās partijas un attiecīgi arī Lielbritānijas valdības vadītājs tiks izraudzīts līdz parlamenta vasaras brīvdienām, kas sāksies 20. jūlijā.
KONTEKSTS:
Cīņa par nākamā Lielbritānijas premjera amatu saistīta ar pašreizējās premjerministres Terēzas Mejas paziņojumu, ka viņa atkāpsies no amata 7. jūnijā. Uz Meju pēdējā laikā tika izdarīts nopietns spiediens, lai panāktu viņas atkāpšanos no amata.
Premjere jūnijā plānoja rīkot vēl vienu balsojumu parlamentā par izstāšanās vienošanos, kas panākta ar Eiropas Savienību. Tā iepriekš jau trīs reizes noraidīta. Taču šoreiz Meja deputātiem piedāvāja arī iespēju balsot par otra referenduma rīkošanu, ja viņi izstāšanās vienošanos apstiprinās. Plāna mērķis bija panākt opozīcijas, īpaši leiboristu, atbalstu.
