Terēza Meja ir nākusi klajā ar jaunu 10 punktu plānu, lai pārliecinātu parlamentu tomēr atbalstīt viņas panākto “Brexit” vienošanos, kad tā ceturto reizi tiek likta uz balsojumu Vestminsterā jūnija sākumā.
Meja aicināja uz kompromisiem, pat solīja ļaut parlamentam lemt par to – vai rīkot otru referendumu un kādās muitas attiecībās ar Eiropu palikt.
Trešdien Meja deputātiem teica, ka “Brexit” radītās iespējas ir pārāk lielas un izgāšanās sekas ir pārāk smagas, lai riskētu ar ilgāku kavēšanos. Viņa brīdināja, ka izstāšanās vienošanas noraidīšanas gadījumā Lielbritānijai priekšā būs „tikai sašķeltība un strupceļš”.
„Mums ir jāpabeidz “Brexit” un jāciena referenduma rezultāts. Mums jānodrošina pārmaiņas, ko pieprasīja britu tauta. No sirds ticu, ka vairums parlamenta locekļu jūtas tāpat, ka, neskatoties uz mūsu nesaskaņām un sašķeltību, mēs visi ticam demokrātijai, ka mēs gribam izpildīt solījumu, ko devām britu tautai, kad tai lūdzām lemt par mūsu dalību Eiropas Savienībā. Es esmu pret otru referendumu, taču atzīstu, ka parlamentā par šo jautājumu ir spēcīgas emocijas. Tādēļ deputātiem, kas grib otru referendumu vienošanās apstiprināšanai, es saku – lai tas notiktu, ir nepieciešams izstāšanās vienošanās likumprojekts,” sacīja Meja.
Taču gan viņas pašas partijas biedru, gan opozīcijas politiķu reakcija ir bijusi ļoti noraidoša. Daži viņas valdības ministri pat nebija ieradušies, kad Meja uzrunāja parlamentu, un citi viņas partijas biedri premjeres runas laikā izgāja no zāles.
Konservatīvo partijas biedru vidū arvien skaļākas kļūst balsis, prasot Mejas atkāpšanos, un noprotams, ka politiķi shēmo, kā to labāk panākt. Visticamāk, Mejas dienas vai nedēļas amatā ir skaitītas.
“Es arī uzmanīgi esmu ieklausījusies tajos, kas vēlas otro referendumu. Esmu daudzkārt paudusi savu viedokli par to. Es neticu, ka tas ir ceļš, kas mums jāizvēlas, jo, manuprāt, mums būtu jāīsteno pirmā referenduma rezultāts, nevis jāprasa britiem balsot atkal. Taču es sajūtu noskaņojumu šajā svarīgajā jautājumā. Tāpēc valdība izstāšanās līgumā iekļaus prasību balsot par to, vai rīkot otro referendumu. Un tam jānotiek, pirms var tikt ratificēts izstāšanās līgums,” paziņoja Meja.
Priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka Mejas vadītajiem konservatīvajiem būs dramatiski slikti rezultāti Eiroparlamenta vēlēšanās. Labākos rezultātus sola Naidžela Farāža tikko nodibinātajai “Brexit” partijai – 33% balsu. Krietni atpaliek opozīcijā esošie leiboristi un liberāldemokrāti, un Mejas konservatīvie ar apmēram 10% ir tikai ceturtie.
Turklāt šajā dienās Lielbritāniju satraukusi ziņa, ka britu otrs lielākais tērauda ražošanas uzņēmums bankrotē, jo nav varējis ar valdību vienoties par atbalstu. To ir izkonkurējis Ķīnas lētais tērauds un ietekmējusi arī neskaidrība ap “Brexit”. Gan šis, gan ilgstošā un Mejai pazemojošā nespēja īstenot “Brexit” nozīmē, ka premjeres partijai “Brexit” būs devis smagu triecienu.
KONTEKSTS:
2016. gada Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Lielbritānijas premjere Terēza Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim. Meja gan pauda cerību, ka valsts pametīs bloku ātrāk.
Neskaidrību dēļ pieauga spiediens uz Meju, neapmierinātajiem politiķiem pieprasot lielāku konkrētību par to, kad viņa plāno savu amatu atstāt. Meja ir solījusi to darīt gadījumā, ja parlaments apstiprinātu viņas piedāvāto vienošanos.
