Ja briti nolemtu izstāties no ES, tad, saskaņā ar Latvijas Radio pieejamo informāciju, ES sāktu tā saukto šķiršanās prāvu – no Lielbritānijas atvadīsies ar juristu palīdzību, izvērtējot visas saistības un vienošanās, kas valstij ir ar bloku, un vienojoties, kas par ko maksās.
Tādējādi pirmo reizi tiktu iedarbināts Lisabonas līguma 50.punkts, kas paredz iespēju valstij no ES aiziet.
Interesanti, ka, rakstot Lisabonas līgumu, šo 50. punktu vēlējās iekļaut franču un vācu federālisti, domājot par jaunajām dalībvalstīm, piemēram, tādām kā Latvija, - ja nu kaut kas noiet greizi un vajag palūgt no ES izstāties.
Divus gadus pēc "Brexit" gan nekas nemainītos - britiem būtu komisārs ES, Eiropas Parlamentā turpinātu strādāt deputāti, institūcijās - ierēdņi, bet pēc šiem diviem gadiem spēkā stāsies šķiršanās pakts.
Ja Lielbritānija nobalsos par palikšanu, tas vienalga daudz ko mainīs, un ES līderi būs gatavi diskutēt par visām tām prasībām, ko briti ir izvirzījuši.
Jau ziņots, ka ceturtdien, 23.jūnijā, Lielbritānijā notiek referendums par valsts turpmāko dalību ES.
