Bijušais NATO šefs Rasmusens: Putina plānā arī Baltijas valstis, Zviedrijas un Somijas dalība NATO to apgrūtinās

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens intervijā žurnālam "The Atlantic" atzinis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins labprāt gribētu iekarot arī Baltijas valstis, bet gaidāmā Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO krietni apgrūtinās šādu Krievijas plānu īstenošanu.

"Realitāte ir tāda: ja Putinam izdosies sasniegt savus mērķus Ukrainā, viņš neapstāsies Ukrainā. Nākamais mērķis būs Moldova, tad Gruzija, un visbeidzot Baltijas valstis," uzskata Rasmusens.

"Taču šis projekts viņam kļuvis daudz sarežģītāks, jo pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO Baltijas jūra kļūs par NATO jūru. Tādēļ triju Baltijas valstu aizsardzība tagad būs daudz vieglāka un efektīvāka. Ja mēs gribētu, mēs varētu nobloķēt visu iekļūšanu un izkļūšanu no Krievijas caur Sanktpēterburgu."

Rasmusens secina, ka Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO uzskatāma par Putina "stratēģisko sakāvi".

"Viņš daudzkārt ir teicis, ka reaģēs, ja NATO pietuvosies Krievijas robežām. Tagad līdz ar Somijas pievienošanos viņš ir ieguvis vēl 1300 km robežas ar NATO. Viņš gribēja mazāk NATO, bet dabūja vairāk NATO."

Rasmusens ir bijušais Dānijas premjerministrs, kurš bija NATO ģenerālsekretārs no 2009. līdz 2014. gadam.

Atskatoties pagātnē, Rasmusens atzīst, ka Rietumi pārāk maigi reaģējuši uz Krievijas uzbrukumu Gruzijai un Krimas aneksiju, tādējādi iedrošinot Putinu uz jaunām militārām avantūrām.

"Mēs nosūtījām nepareizu signālu Putinam: gan pēc iebrukuma Gruzijā 2008. gadā, gan pēc iebrukuma Ukrainā 2014. gadā. Viņš nosprieda, ka bez jebkādām sekām varēs sagrābt kaimiņvalstu teritoriju."

Rasmusens asi kritizējis Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumus, ka nevajadzētu "pazemot Krieviju" un Putinam jādod iespēja "saglabāt seju".

"Makrona izteikumi bija katastrofāli. Tie radīja iespēju, ka mēs tuvojamies jaunai pasaules kārtībai, kur valda nevis likuma vara, bet gan stiprāko vara. Ja Putins var nesodīti sagrābt Ukrainas teritoriju, tas ir briesmīgi, jo – kas sekos pēc tam?"

"Tas arīdzan sūta ļoti sliktu signālu, piemēram, Ķīnai. Ķīnieši ļoti uzmanīgi vēro situācijas attīstību Ukrainā. Ja Putinam izdosies sagrābt Krimu un varbūt arī Donbasu, nostiprinot šos ieguvumus ar miera līgumu, Ķīna to varētu uztvert kā aicinājumu ar spēku sagrābt Taivānu."

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt