Kijevā vairāki simti baltkrievu sapulcējās uz protesta mītiņu pie Baltkrievijas vēstniecības Ukrainā. Viņiem rokās bija balti sarkanbaltie karogi un plakāti ar uzrakstiem “Baltkrievija zem Lukašenko kļuvusi par koncentrācijas nometni” un “Ziemeļkoreja Eiropas centrā”.
“Esmu šeit, lai parādītu, ka baltkrievi ir miermīlīga tauta, kas aicina varas iestādes nostāties uz demokrātiska ceļa. Diemžēl nelikumīgā vara nevēlas mūs sadzirdēt. Bet esmu pārliecināta, ka ārvalstīs dzīvojošie baltkrievi turpinās izdarīt spiedienu uz Baltkrieviju, lai tur atjaunotu demokrātiju,” stāsta baltkrievu diasporas pārstāve Jeļena Filatova.
Pirms gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās Aleksandram Lukašenko pretim stājās Svjatlana Cihanouska. Viņa kandidēja apcietinātā vīra Sjarheja Cihanouska vietā kā opozīcijas vienotā kandidāte.
Varas iestādes par vēlēšanu uzvarētāju pasludināja Lukašenko. Desmitiem tūkstošu cilvēku devās demonstrācijās, lai protestētu pret vēlēšanu rezultātu falsifikāciju. Protesti tika brutāli apspiesti, daudzi aizturēti. Spēka struktūras stingri vērsās pret demonstrantiem, prasot arī cilvēku dzīvības.
Demonstrācijas turpinājās nedēļām ilgi, regulāri notika arī tā dēvētie sieviešu gājieni, taču kopš ziemas protestu kustība Baltkrievijā apsīkusi. Neatkarīgie mediji ir valdošā režīma apklusināti. Cietumos tiek turēti simtiem politieslodzīto. Daudzi opozīcijas līderi atraduši patvērumu trimdā. Arī Svjatlana Cihanouska, kas pirmdien Lietuvā aicināja pastiprināt sankcijas pret Lukašenko režīmu.
August 9, 2021.
— Sviatlana Tsikhanouskaya (@Tsihanouskaya) August 8, 2021
1 stolen presidential election in Belarus.
Millions of votes for changes.
365 days of peaceful protests.
610 polit. prisoners.
Thousands are imprisoned on polit. grounds.
36,000 came through detentions.
We continue to fight until all of these numbers are history. pic.twitter.com/p2VCJJWkX5
“Viss, kas noticis kopš tā laika, pierāda, ka pārmaiņas jau bija baltkrievu prātos un sirdīs. Vienīgais cilvēks, kurš to nespēj saprast, ir tas, kurš zaudēja prezidenta vēlēšanās. Viņa vardarbīgās valdīšanas cena var būt augsta. Tika aizturēti vairāk nekā 36 000 baltkrievu. 610 cilvēki ir atzīti par politieslodzītajiem. Un vēl tūkstošiem ir aiz restēm politisku iemeslu dēļ. Bojā gāja vairāk nekā 10 cilvēku.”
Pats Lukašenko, kurš joprojām bauda Kremļa atbalstu, pērn notikušās prezidenta vēlēšanās pirmdien aizstāvēja kā godīgas, bet opozīciju apsūdzēja par mēģinājumu īstenot valsts apvērsumu.
“Gandrīz visu Baltkrievijas krīzes attīstībā nosaka Lukašenko spontānas un neparedzētas kļūdas,” norāda baltkrievu politologs Artjoms Šraibmans.
“Uzskatu, nav pamata domāt, ka tuvāko sešu mēnešu laikā valsts iekšienē atradīsies spēks, kas spēs satricināt Lukašenko būšanu pie varas. Bet tas nenozīmē, ka viņa pozīcijas uzlabosies vai būs tikpat spēcīgas.”
Rietumvalstis pirms gada notikušo vēlēšanu rezultātus uzskata par falsificētiem un, reaģējot uz plašajām represijām, kā arī “Ryanair” pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu opozicionāra aizturēšanai maijā, pret Lukašenko režīmu vērsušas arvien stingrākas sankcijas, ko tagad apsver vēl pastiprināt.
KONTEKSTS:
Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš 2020. gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku. Protesti turpinās joprojām, bet daudz mazākos mērogos, daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
2021. gada 23. maijā Lukašenko režīms piespieda nolaisties Minskā lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Operācijas mērķis bija apcietināt opozīcijas aktīvistu Romānu Protaseviču. Pēc šī incidenta Eiropas Savienība pastiprināja sankcijas pret Baltkrievijas režīmu.
