Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko atšķirīgā pieeja cīņai ar Covid-19 izpelnījusies starptautisku uzmanību. Vairums valstu ieviesušas stingrus ierobežojumus. Bet Baltkrievijas vadītājs uzsvēris, ka ekonomiskajai dzīvei jāturpinās un ka aizliegt pulcēšanos vai citādi ierobežot ikdienas aktivitātes nav nepieciešams. Ne visi prezidenta pieejai piekrīt. Bez norādēm no valdības cilvēki paši uzņēmušies iniciatīvu – uzņēmumi un veikali izvietojuši zīmes, kas mudina cilvēkus valkāt maskas un dezinficēt rokas. Brīvprātīgie mediķiem piegādā aizsarglīdzekļus un citas nepieciešamās preces.
Jūlija dzīvo Minskā un Latvijas Televīzijai skaidro, ka vairums apzinās situācijas nopietnību. "Es eju ārā un redzu, ka cilvēki pārsvarā valkā maskas. Sabiedriskais transports ir pustukšs. Ir dažas vietas, kur nedrīksti ieiet, ja nav līdzi maskas," saka Jūlija.
Pēc oficiālajiem datiem Baltkrievijā inficēto ir vairāk nekā 35 tūkstoši, miruši – 194. "Tas ir pietiekami daudz, lai katram būtu kāds pazīstams vai draugs, kurš ir saskāries ar vīrusu. Man tāpēc neliekas, ka kāds domā, ka tā ir problēma, kas ir ļoti tālu. Kad cilvēki pēc tam skatās televīziju un dzird, ka viss ir kārtībā, tam ir grūti noticēt. Par kritizēšanu – tas viss vairāk notiek virtuvē, ģimenēs," norāda Jūlija.
Cik Baltkrievijā patiesībā ir inficēto un Covid-19 upuru, nav iespējams uzzināt. Tā Latvijas Televīzijai skaidro žurnāliste Hanna Ļubakova, kura arī dzīvo Minskā. "Zinām, ka slimnīcas ir pilnas. Daudzas pārveidotas speciāli Covid-19 pacientu uzņemšanai. Skaidrs, ka vīruss ir. Kad intervēju cilvēku, kurš pārslimoja Covid-19, viņš teica, ka vienas dienas laikā trīs cilvēki nomira viņa slimnīcā. Viņš par to zina. Oficiālā statistika parādīja, ka četri tajā dienā miruši valstī kopumā. Vai tiešām visi tajā dienā nomira viņa slimnīcā?" tā Hanna.
Kā skaidro žurnāliste, iegūt patiesu informāciju par vīrusa skartajiem kavē vairāki iemesli. Viens no galvenajiem – mediķi vairās runāt ar žurnālistiem represiju dēļ.
"Redzam savdabīgu, pieaugošu represiju vilni. Pirms Covid-19 krīzes tikai aktīvākie protestētāji, aktīvisti tika aizturēti. Tagad vien nedēļas laikā aizturēto ir vairāk nekā simts. Un tie nav parastie aktīvisti, bet gan mediķi, kuru parasti nav šo cilvēku vidū," skaidro Hanna.
Pieaugot inficēto skaitam un represijām pret tiem, kuri runā atklāti, aug arī cilvēku neapmierinātība ar Lukašenko vadību. Augustā Baltkrievijā gaidāmas vēlēšanas. Pašreizējais prezidents, kurš valsti vada ilgāk par ceturtdaļgadsimtu, ļāvis noprast, ka kandidēs uz sesto amata termiņu. Jūlija gan cer, ka Covid-19 krīzes laikā pārdzīvotais nesīs arī politiskas pārmaiņas.
"Tie cilvēki, kuri pirms krīzes stāstīja: “Jā mums alga nav laba, bet vismaz mēs esam droši, mierīgi, viss ir stabili. Nav ļoti labi, bet ir normāli.” Tagad šie cilvēki vienkārši neatrada to atbalstu krīzes laikā un redzēja, ka nekāda atbalsta nav," pauž Jūlija.
Hanna gan norāda, ka politiskas pārmaiņas valstī tik drīz nav gaidāmas, jo valsts sistēma tās nepieļaus. "Protesti var tikt izkliedēti, cilvēkus var apspiest. Mums nav godīgu vēlēšanu. Nav tradicionālo instrumentu, lai panāktu pārmaiņas," apgalvo Hanna.
Baltkrievijā Covid-19 apkarošanai netika ieviesti ierobežojumi, kā daudzās Eiropas valstīs. "Valsts līmenī nav nekādu ierobežojumu, bet visi ierobežojumi nāk no pašiem cilvēkiem vai no uzņēmumiem, vai no, piemēram, universitātes, kas nolemj, ka tā vajag darīt," saka Jūlija.
Tikmēr Hanna uzsver, ka iedzīvotāji nejūtas droši un nesaprot, kas notiek. "Ir atšķirība starp cilvēku gaidām un to, kā valdība rīkojas. Iedzīvotāji nejūtas droši un nesaprot, kas notiek, jo nesaņem caurspīdīgu informāciju. Viņi redz, ka brīvprātīgie darbojas daudz efektīvāk, piegādājot aizsarglīdzekļus un maskas, nekā varasiestādes, Veselības ministrija. Tam būs ietekme, bet ne tūlītēja," skaidro Hanna.
Žurnāliste skaidro, ka, lai valstī notiktu politiskās pārmaiņas, jāpaiet ilgam laikam.
