Čehijas galvaspilsētā Prāgā notiek ES valstu ārlietu ministru tikšanās, kurā tiek spriests par stingrākiem ieceļošanas ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem. ES mērķis ir palielināt spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu militāro agresiju pret Ukrainu.

Baltijas valstis un Polija vēlas pilnībā apturēt vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, bet Vācija un vairākas citas ES valstis ir pret tik radikālu soli.

Tā vietā tiek piedāvāts kompromiss: apturēt 2007. gadā panākto vienošanos ar Krieviju par vīzu režīma atvieglošanu. Šāds solis nozīmētu, ka Krievijas pilsoņiem būtu jāmaksā vairāk par Šengenas vīzu un ilgāk jāgaida uz tās apstiprināšanu.

Baltijas valstis un Polija kopīgā paziņojumā to raksturojušas kā "svarīgu pirmo soli", bet uzsver, ka ar to nepietiek.

"Mums radikāli jāsamazina izsniegto vīzu, pirmkārt jau tūristu vīzu, skaits, lai samazinātu Krievijas pilsoņu plūsmu uz Eiropas Savienību un Šengenas zonu," teikts Baltijas valstu un Polijas kopīgā paziņojumā, kas nonācis ziņu aģentūras "AFP" rīcībā.

Ja netiks panākts kopīgs lēmums ES līmenī, šīs valstis ir gatavas pašas aizliegt Krievijas pilsoņiem šķērsot robežu, pat ja viņiem ir citā ES valstī izsniegta vīza.

Paredzams, ka aizliegumam būtu izņēmumi attiecībā uz Krievijas disidentiem un humāniem mērķiem.

"Laiks ir svarīgs, un par zaudēto laiku tiek maksāts ar ukraiņu asinīm," norāda Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

"Kad es to izskaidroju citu ES valstu ārlietu ministriem, viņi piekrīt, ka tā ir problēma, ja mums Igaunijā ir ap miljons pieaugušo, bet pēdējā pusgada laikā mūsu robežu ir šķērsojuši 300 000 agresorvalsts pilsoņu. Cik robežsargu mums vajag uz katru agresorvalsts pilsoni? Vai visai valstij jākļūst par robežsargiem?" vaicā Reinsalu.

Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss uzskata, ka tas ir principa jautājums: kamēr Ukrainā iet bojā cilvēki, Krievijas pilsoņiem, kuru valsts par to ir atbildīga, nav jādod iespēja doties iepirkšanās un izpriecu braucienos uz Eiropu.

Reinsalu noliedz, ka stingrākas prasības vīzu izsniegšanai apdraudēs Krievijas disidentus, kas gribētu glābties no Putina režīma represijām. Viņš norāda, ka kopš kara sākuma ES valstīs ieceļojuši ap miljons Krievijas pilsoņu, bet tikai ap 3000 ir pieprasījuši politisko patvērumu.