Vācija par mata tiesu ir paglābusies no valdības krišanas, kanclerei Angelai Merkelei vienojoties ar iekšlietu ministru Horstu Zēhoferu, ka migrācijas politika valstī kļūs stingrāka. Merkele ir piekritusi, ka pie Austrijas robežas izveidos centrus, kur uz laiku atradīsies tie patvēruma lūdzēji, kuri jau ir reģistrēti citā valstī un kuriem, pēc ministra Zēhofera ieskatiem, Vācijā atrasties vairs nevajadzētu.
Taču kaimiņvalsts Austrija par šo nodomu uztraucas, jo uzskata, ka šādu centru izveidošana nozīmēs, ka daudzi cilvēki, kuri tranzītā caur Austriju devušies uz Vāciju, tiks nosūtīti atpakaļ uz Austriju.
Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers ierodas Vīnē, lai runātu par šo situāciju, bet viņa Austrijas kolēģis Herberts Kikls jau iepriekš ir izteicies asi, norādot, ka Austrija nemaksās par Vācijas īstenoto un izgāzušos atvērto durvju politiku. Ministrs arī norādīja, ka tas var vainagoties ar to, ka Austrija būs spiesta izveidot līdzīgus centrus pie Itālijas robežām un Itālija – pie Slovēnijas, un galu galā radīsies domino efekts.
Lakoniska savā vērtējumā ir arī Austrijas ārlietu ministre Karīna Knaisla, sakot, ka Vācijas lēmums viņai ir bijis pārsteigums. Ministre arī norādīja, ka pagaidām Itālijas vai citu valstu valdības Austriju nav uzrunājušas.
"Es neesmu dusmīga, es pieturos pie diplomātijas. Vienīgais, ko varu sacīt, tas man bija pārsteigums. Ar mani pagaidām nav runājuši Itālijas kolēģi. Cik man zināms, kanclers ir saziņā ar Itālijas premjerministru," sacīja Knaisla.
Austrijas ārlietu ministre arī norāda, ka, viņasprāt, tās metodes, ar kādām Eiropa migrācijas problēmu ir risinājusi iepriekš, vairs nestrādā, liekot saprast, ka migrācijas politika Austrijā neizbēgami kļūs stingrāka.
"2015. un 2016.gadā es strādāju kā brīvprātīgā daudzos migrantu patvēruma centros Austrijā. Es satiku simtiem jaunu puišu no Marokas, kuri lūdza patvērumu. Viņi bija 17, 18, 19 gadus veci. Maroka, par laimi, nav valsts, kur karo. Es zinu, ka Marokā ir augsts bezdarba līmenis, taču es arī zinu, ka tas ir augsts daudzās Eiropas valstīs. Es vaicāju viņiem, vai viņu bēgšanai no valsts ir politiski iemesli. Nevienam tādu nebija. Tie, kuri ir apdraudēti Marokā, ir piecdesmit, sešdesmit, septiņdesmit gadu veci. Tie ir cilvēki, kuri visu mūžu ir smagi strādājuši un cietuši no represijām, taču viņi patvērumu nevar pieprasīt. Tāda lūk problēma. Mums ir jāskatās realitātei acīs. Astoņdesmitajos gados radītie Eiropas migrācijas instrumenti šodienas globālajā pasaulē vairs nestrādā," uzskata Austrijas ārlietu ministre.
Jau dažas dienas Austrija pilda prezidentūras pienākumus ES, un migrācija solās būt viens no karstākajiem jautājumiem visu šo pusgadu. No Austrijas tiek gaidīts, ka tā spēs būt vidutāja šobrīd migrācijas jautājumos tik ļoti sašķeltajā ES. Austrijas konservatīvais premjerministrs Sebastians Kurcs, vēl šonedēļ uzrunājot Eiropas Parlamentu Strasbūrā, norādīja, ka Austrija cīnīsies pret tā saukto nelegālo migrāciju un atbalstīs palīdzību trešajām valstīm, kas ir migrācijas lielākie avoti. Bet Vācijas kanclere Angela Merkele sacījusi, ka no tā, kā ES spēs risināt migrācijas problēmas, būs atkarīga bloka nākotne.