"Mēs esam vienojušies par to, kā novērst nelegālo migrāciju uz Vācijas-Austrijas robežas," sacīja Zēhofers. "Esmu priecīgs par šo vienošanos un tā pierāda, ka ir vērts cīnīties par savu pārliecību. Šī vienošanās pilnībā atbilst manām idejām un ļauj man turpināt darbu kā iekšlietu ministram," viņš sacīja.
Merkele ir piekritusi stiprināt kontroli uz Austrijas robežas, lai neļautu Vācijā ieceļot tiem, kas jau pieprasījuši patvērumu citā ES dalībvalstī. Šie cilvēki tiks aizturēti tranzīta centros, kamēr tiek izvērtēts viņu statuss. "Šī vienošanās saglabā ES partnerības garu, tai pat laika tas ir izlēmīgs solis pretim migrācijas ierobežošanai. Tieši tas man bija svarīgi un es ticu, ka pēc sarežģītas cīņas mēs esam atraduši labu kompromisu," norādīja Merkele.
Lai gan viņa to sauc par kompromisu, tas vairāk izskatās pēc piekāpšanās – viņa ilgstoši iebildusi pret migrantu aizturēšanu šādā veidā, bet Zēhofers dabūjis, ko gribējis. Ir bažas, ka šie centri līdzināsies cietumiem, turklāt imgrantiem var nākties tajos pavadīt daudz laika, jo statusa noskaidrošana ir laikietilpiģs uzdevums.
Sarunās kā vidutājs piedalījās Bundestāga spīkers Volfgangs Šeible.
Uz krīzes sarunām bija ieradušās kancleres vadītās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) un tās Bavārijas māsaspartijas - Kristīgi sociālās savienības (CSU) - augstākās amatpersonas.
Tūlīt pēc vienošanās panākšanas sākās CDU, CSU un trešās valdošās koalīcijas partneres - Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) pārstāvju tikšanās, jo šī vienošanās jāakceptē arī sociāldemokrātiem.
Vienošanās paredz, ka Vācijas teritorijā pie Austrijas robežas tiks izveidoti tranzīta centri, kas dos iespēju nosūtīt atpakaļ tos patvēruma meklētājus, kuri patvēruma pieprasījumu jau ir iesnieguši citā Eiropas Savienības (ES) valstī.
Imigranti nevis tiks atraidīti uz robežas, bet uzturēsies šajos centros, kamēr tiks izskatītas viņu lietas. Tie imigranti, kuri neatbildīs kritērijiem, lai viņus ielaistu Vācijā, tiks nosūtīti atpakaļ uz to ES valsti, kur viņi iesnieguši patvēruma pieprasījumu, ja šī valsts tam piekritīs, vai arī uz Austriju.
Bet pirms šī vienošanās vispār var stāties spēkā, jāsagaida trešā koalicījas partnera – sociāldemokrātu atbalsts. Iepriekš partija pret migrantu atraidīšanu iebildusi. Arī opozīcijas grupas ar to nav mierā. "Tā ir ne tikai vilšanās man personīgi, bet Eiropas kopīgā plāna noliegšana. Zēhofers neuzvarēja, Mekele neuzvarēja, bet demokrātijai tika nodarīts kaitējums," sacīja "zaļo" līdere Katrīna Goringa-Eharda.
Tas riskē ar domino efekta izraisīšanu ES, kas var apdraudēt Šengenas zonas brīvās kustības principu. Austrija jau paudusi gatavību aizsargāt savu dienvidu robežu, jo nevēlas migrantu pieplūdumu no Itālijas un Slovēnijas un arī citas valstis varētu rīkoties līdzīgi.
Jau vēstīts, ka Zēhofers, kurš vada CSU, svētdien draudēja atkāpties no amata, ja Merkele nepiekāptos abu politiķu konfliktā par imigrācijas politiku.
Starp Merkeli un Zēhoferu bija radušās asas domstarpības par imigrācijas politiku, un par galveno jautājumu šajā konfliktā bija kļuvusi ministra iecere jau uz Vācijas robežas atraidīt tos patvēruma meklētājus, kas iepriekš reģistrēti kādā citā ES dalībvalstī.
