Austrija līdz šim bijusi viena no atvērtākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un lielā skaitā uzņēmusi cilvēkus, kuri pa Balkānu ceļu nonāk arī Slovēnijā. Taču tagad Vīne pavēstījusi, ka ierīkos 3,7 kilometrus garu un 2,2 metrus augstu metāla žogu uz robežas ar kaimiņieni Slovēniju. Dzeloņstieples atradīšoties konteineros un vajadzības gadījumos tās varēšot ātri izritināt.
Varas iestādes norāda, ka žogu varēšot pilnībā izvietot jau 48 stundu laikā. "Mēs runājam par organizētu plūsmu, nevis barjeru," tā sacījis Austrijas kanclera biroja vadītājs Jozefs Ostermeijers, norādot, ka valsts negrasās iebarikādēties kā, piemēram, Ungārija.
Austrija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kurā nonāk simtiem tūkstošu imigrantu un bēgļu, kas gan tur neuzturas, jo vēlas tālāk nokļūt Vācijā vai Skandināvijas valstīs. Tomēr ievērojama daļa paliek arī Austrijā. Varas iestādes prognozē, ka patvēruma pieprasītāju skaits šogad sasniegs vismaz 95 000. Arī Austrijas kaimiņvalsts Slovēnija sākusi celt metāla nožogojumu ar Horvātiju.
Austrijas valdības lēmums izraisījis plašas debates gan pašmāju politiķu vidū, gan reakcijas arī no ārvalstīm, ņemo vērā, ka Austrija iepriekš bijusi ļoti kritiska, piemēram, pret Ungāriju par to, ka tā aizbarikādējusi robežas, tādejādi liekot lielām bēgļu straumēm plūst uz citām valstīm, tajā skaitā arī uz Slovēniju.
Kritisku vērtējumu par notiekošo Eiropas valstīs šodien klajā nācis arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, kurš kritizējis gan Slovēniju, Austriju, gan Vāciju un arī Zviedriju, kas arvien vairāk sliecas ierobežot bēgļu plūsmu. Pēc komisāra domām, valstis pārkāpj vienu no svarīgākājam ES pamatvērtībām – brīvu kustību. Vācija nupat paziņojusi, ka nolēmusi pagarināt robežkontroli līdz februāra vidum.
Mediji vēsta, ka Austrijā, līdzīgi kā Vācijā, arvien straujāk aug spriedze un negatīvs vērtējums sabiedrībā par valdības darbu un pozīciju bēgļu uzņemšanā, ko veicina arī radikāļu aktivitātes. Aptaujas rāda arvien lielāku popularitātes kāpumu galēji labējai „Brīvības partijai”. Politiskā spēka locekļi pat vērušies tiesā, iesūdzot nacionālās dzelzceļa kompānijas vadību, apsūdzot to cilvēku nelegālā transportēšanā cauri valstij uz robežu ar Vāciju, kur bēgļi dotos tālāk.
Austrijas lēmums ir aplidojis daudzu starptautisko mediju pirmās slejas līdztekus ziņām no Maltas, kur sanāksmē Eiropas līderi vienojušies drīzumā sasaukt arī īpašu ārkārtas sanāksmi ar Turciju, kas patlaban bēgļu ceļā uz Eiropu ir galvenā kārts. Sanāksme, kā izteikušās augstas ES amatpersonas, varētu norisināties jau līdz novembra beigām.
ES arī apsolījusi būtiskas naudas summas Balkānu valstīm gan bēgļu pagaidu nometņu celšanai pie robežām, gan labākai robežu kontrolei.
