Saskaņā ar jaunākajām ziņām Turcijā jau arestēti ap 6000 cilvēku, kurus vaino puča rīkošanā. Vismaz 8000 policijas darbinieku atlaisti no darba uz aizdomu pamata par saiknēm ar apvērsuma rīkotājiem.
Aizvadītās nedēļas nogales norises Turcijā ir ES ārlietu ministru sarunu temats. Uz spēles ir daudz. Turcija joprojām ir atslēgas valsts bēgļu krīzē, jo tieši cauri Turcijas teritorijai Grieķijas krastos un Balkānu ceļā nonāk lielākais skaits sauszemes bēgļu, kurus ES, dodot ievērojamus līdzekļus Turcijas varai bēgļu izmitināšanai, cer paturēt Sīrijas robežu tuvumā.
Taču pēc puča, kas sākās piektdienas vakarā un uzliesmoja naktī uz sestdienu Turcijas lielākajās pilsētās, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans joprojām turpina apvērsuma rīkotāju medības un nav atteicies no domas atjaunot nāvessodu. Tas, kā norāda gan politiķi, gan eksperti, atmestu Turcijas un ES attiecības tālu sākuma posmā.
Nāvessods Turcijā nav īstenots kopš 1984.gada, taču to oficiāli atcēla pirms 12 gadiem – 2004.gadā, lai tuvinātos iespējai iestāties ES. Ja Turcija atjaunotu nāvessodu, tas būtu nopietns iemesls ES pārtraukt visas līdzšinējās sarunas ar Turciju par iespējama bezvīzu režīma ieviešanu un turpmākām ciešākām attiecībām.
"Mēs bijām pirmie, kas tajā traģiskajā naktī teica, ka ir jāaizsargā demokrātiskas un likumīgas institūcijas.
Šodien mums jāsaka, ka tas nenozīmē, ka var neņemt vērā likuma varu. Tieši otrādi, valsts interesēs tā ir jāaizsargā," sacīja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.
Šim aicinājumam pievienojies arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš pirmo reizi piedalījās ES ārlietu ministru sanāksmē Briselē. Kerijs arī atkārtoti informēja, ka ASV tikai pēc oficiāla pieprasījuma un tikai noteiktā kārtībā izskatītu trimdā ASV dzīvojošā musulmaņu garīdznieka Fetullas Gilena izdošanu Ankarai – viņu apvērsuma mēģinājumā apsūdz Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
"Mēs stingri stāvam Turcijas ievēlēto līderu pusē, un to mēs abi ar prezidentu Baraku Obamu paziņojām jau pirmajās stundās pēc notikušā. Taču mēs arī aicinām Turcijas valdību saglabāt mieru un stabilitāti visā valstī un cienīt valsts demokrātiskās institūcijas un likuma varu. Mēs pilnīgi noteikti atbalstām nodevēju saukšanu tiesas priekšā, taču aicinām nepārsniegt robežas un turēties pie demokrātiskiem likumiem," teica Kerijs.
Arī Vācija, kas no visām ES dalībvalstīm tiek uzskatīta par visciešāko sabiedroto Ankarai, stingri brīdinājusi, ka nāvessoda atjaunošana pieliks punktu sarunām par Turcijas iestāšanos ES.
ES ārlietu ministri pagaidām ir piesardzīgi savos komentāros par pirmdien, 18.jūlijā, ES paplašināšanās komisāra Johanesa Hāna pausto, ka ir, ir ziņas, ka saraksti ar apcietināmo tiesnešu vārdiem Turcijā jau ir bijuši sagatavoti pirms puča. Taču Turcijas valdība ir norādījusi, ka tā jau iepriekš ir vākusi informāciju par slepenu valsts nodevēju organizēšanos.
Eksperti arvien norāda, ka, Turcijai lemjot par nāvessodu, vislielākā zaudētāja izrādītos ES, jo tā ir ķīlniece situācijā, kad nevar atkāpties no saviem demokrātiskajiem principiem, bet tajā pašā laikā, tai ir nepieciešams Turcijas atbalsts bēgļu krīzē.
Savukārt, Turcijai, kas labi apzinās, ka par ES dalībvalsti tik drīz nekļūs, un arī bezvīzu režīmu galu galā varētu tik drīz arī neiegūt, šajā ziņā nebūtu daudz ko zaudēt.
Jau vēstīts, ka aizvadītās piektdienas vakarā Turcijas lielākajās pilsētās – Ankarā un Stambulā – sākās militāra apvērsuma mēģinājums, kuru apturēja valdības spēki. Dzīvību zaudēja vairāk nekā 200 cilvēku, vairāk nekā tūkstotis guva ievainojumus un tagad tūkstoši ir aizturētu par puča rīkošanu un līdzdalību tajā.
Turcijas varas iestādes uzskata, ka piektdienas naktī notikušo neveiksmīgo valsts apvērsuma mēģinājumu vadījis Gaisa spēku komandieris Akins Eztirks.
