Aizliegumu ieviesa pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, naftas krīzes laikā, kad vairākas arābu valstis izsludināja naftas embargo, tostarp, pret ASV. Jēlnaftas cenām strauji augot, Kongress centās ierobežot globālā tirgus svārstību ietekmi uz ASV. Bet tagad arvien spraigākās kļūst diskusijas, vai eksporta aizliegumu vajadzētu atcelt.
Eksporta aizlieguma mērķis bija nodrošināt, lai pēc iespējas vairāk jēlnaftas paliek ASV, mazinot valsts atkarību no importa. Arī mūsdienās jēlnaftas eksports ir stingri ierobežots, vienīgās izņēmuma tiesības ir Aļaskai un eksportam uz Kanādu. Tajā pašā laikā pārstrādāto naftas produktu eksportam, piemēram, degvielai, ierobežojumu nav.
Tomēr industrijā sāk izskanēt aicinājumi atcelt vai mīkstināt ierobežojumus attiecībā uz jēlnaftu. Ieguves apjomi pieaug, tostarp, apgūstot slānekļa naftas atradnes, bet aizliegums kavē tirdzniecību. No otras puses izskan arī stingri argumenti esošo likumu saglabāšanai, īpaši bažas, ka aizlieguma atcelšanas dēļ celsies degvielas cenas ASV.
Arī vides aizstāju grupas uztraucas, ka tas vēl vairāk pastiprinātu fosilās degvielas iegūšanas apjomus.
