Laikā, kad Covid-19 turpina izplatīties Amerikas Savienotajās Valstīs, gandrīz visas ziņas ir par bīstamo vīrusu vai tā ietekmi uz ikdienu, uzņēmējdarbību un veselību. “Associated Press” pētījums pierādījis, ka šajā laikā tikai trešdaļa amerikāņu uzticas informācijai, kas tiek izplatīta masu medijos.
Tāpat tikai trešā daļa ASV iedzīvotāju uzskata draugus un ģimenes locekļus par uzticamiem informācijas avotiem. Vēl mazāk - aptuveni 20% - uzticas valsts prezidenta Donalda Trampa teiktajam.
Vairums informāciju meklē vietējās pašvaldībās un Slimību kontroles un profilakses centrā.
Viens no iemesliem, kamdēļ prezidents Tramps zaudējis uzticamību cilvēku acīs, ir viņa pretrunīgie izteikumi, kurus vairākkārt nācies atspēkot veselības ekspertiem. Piemēram, pēc tam, kad ASV prezidents pieļāva, ka Covid-19 pacientus varētu ārstēt ar ultravioleto gaismu vai injicējot dezinfekcijas līdzekļus, vietvaru vadītāji, mediji, veselības eksperti steidza brīdināt cilvēkus nekādā gadījumā neņemt šos izteikumus vērā.
Tomēr, neskatoties uz to, ka vairums ASV iedzīvotāju apšauba prezidenta teikto, aptaujas rāda, ka vairāk nekā 90% republikāņu pašreizējā prezidenta darbu vērtē pozitīvi un balsotu par viņu arī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.
Eiropas Politikas analīzes centra pētnieks Mārtiņš Hiršs norādīja, ka Trampa ilglaicīgo atbalstītāju ausis pret prezidenta kritiku ir nedzirdīgas. Viņiem svarīgāk ir saglabāt republikāņus pie varas.
“Tā ir tā cerība, kas ir bijusi pēdējos trīs gados, ka Tramps izdarīs vai pateiks kaut ko tādu šokējošu, tik lielu, grandiozu, ka tas iedragās republikāņu atbalstu viņam, bet tajā pašā laikā, ja aiz Trampa stāv republikāņi, kongresmeņi, mediji, līdz šim nekas tāds vēl nav bijis.
Republikāņu partijai nav izdevīga šķelšanās. Ja partijā notiek šķelšanās, tad uzvaru nākamajās prezidenta vēlēšanās viņiem, visticamāk, neredzēt,” skaidroja Mārtiņš Hiršs.
Pētnieks pauda, ka ASV prezidenta retorika par Covid-19 var būt pat bīstama.
“Tramps ir tāds, kāds viņš ir ikdienā. Viņš viena teikuma laikā var pateikt pilnīgi pretrunīgas lietas, viņš ir emocionāls, izmet vispārinājumus, pasaka arī pilnīgas muļķības. Tas, ko ikdienā var piedot, krīzes laikā izraisa haosu vairākās ASV pilsētās, kur notiek Trampa atbalstīti protesti pret pašizolācijas ierobežojumiem.
Tramps noteikti nav krīzes laika prezidents,” rezumēja pētnieks.
Savstarpējās uzticēšanās trūkums un paļaušanās uz atšķirīgiem informācijas avotiem ir šķēlis ASV sabiedrību. Piemēram, pēc prezidenta Trampa izteikumiem, ka Covid-19 iespējams ārstēt ar līdzekļiem, kas domāti pret malāriju, daudzi steidza to izmēģināt. Ne visi ticēja zinātnieku atspēkojumiem, ka zāles nelīdzēs vai pat pasliktinās veselības stāvokli.
“Man ir māsa, kura ir liela Trampa atbalstītāja. Mēs runājām tūlīt pēc tam, kad es saslimu. Saruna aizritēja apmēram šādi: “Hei, man ir Covid-19.” Viņa atbildēja: “Tātad tev jālieto hidroksihlorhinīns, to apstiprina pētījumi”. Un tā mūsu ģimenē izveidojās milzīga plaisa, jo aiz viņas teiktā nebija zinātnisku faktu,” medijiem stāstīja Džons Menlijs, kurš izslimojis Covid-19.
Kaut arī lielākie tehnoloģiju uzņēmumi solījuši nepatiesu informāciju par Covid-19 dzēst no saviem kanāliem, prezidenta Trampa izteikumi no tādām platformām kā "Facebook" un "Twitter" nav dzēsti.
Kā skaidro Stenforda Universitātēs pētniece Renē Diresta, tas saistīts ar to, ka uzņēmumi vadlīnijas nepatiesās informācijas apkarošanai izstrādāja, pieņemot, ka no valdības izskanēs kompetenti apgalvojumi, kuriem var uzticēties.
Uzņēmumi nav bijuši gatavi, ka nepatiesā informācija nāks no Baltā nama.
“Amerikāņu vienkārši to nedzird. Viss, ko viņi dzird par Trampu, ir pagriezts pozitīvā gaismā. Pie Covid-19 Tramps nav nekādi kļūdījies. Ķīna bija vainīga. Pasaules Veselības organizācija bija vainīga. Visi citi ir vainīgi, Tramps nekad neko sliktu nav izdarījis. Ja Tramps kaut ko sliktu pasaka, liberālie mediji to paņem ārpus konteksta. Ja Tramps kļūdās, kāds cits ir vainīgs,” šo nostāju skaidroja Diresta.
Zinātnieki pierādījuši - jo mazāk cilvēki uzticas cits citam, jo biežāk viņi piedzīvo trauksmi, depresiju un vientulību.
Pētnieks Hiršs apgalvo, ka, lai arī vairāki mediji norāda uz prezidenta pretrunīgajiem izteikumiem un kritizē viņu, ilglaicīgie Trampa atbalstītāju ausis pret to ir nedzirdīgas.
“Viņš runā par liberālo mediju sazvērestību pret viņu. Viņš ir atklājis patiesību, un valsts iestādes vai liberālie mediji, vai Eiropas valstis ir sazvērējušies pret viņu, apsūdz viņu, apkrāpj Ameriku. Viņš ir gadiem būvējis šo pasaules skatījumu, kurā viņš ir labais, visi citi kļūdās, apmelo vai apsmej, izmanto. Viņš vienīgais zina patiesību. Šis personības kults ir diezgan spēcīgi izveidojies kopā ar “Fox News” mediju ekosistēmu, kas būvējusi diezgan atšķirīgu realitāti no pārējiem medijiem,” skaidroja Hiršs.
