Vai ir sākusies jauna bruņošanās sacensība starp Krieviju un Savienotajām Valstīm? ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nesen Vašingtonas jaunajā Kodolieroču stratēģijā paziņoja, ka grasās modernizēt savu kodolarsenālu. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins šonedēļ televīzijā pārraidītā uzrunā parlamenta abām palātām paziņoja, ka Maskava izstrādājusi jaunas paaudzes ieročus, kuriem līdzvērtīgu citām pasaules valstīm nav. Starp tiem bezpilota zemūdens aparāts, pēc būtības liela torpēda, kas var nest kodolgalviņu un tikt izmantots pret lidmašīnu bāzeskuģiem un bāzēm piekrastē.
Saskaņā ar Putina teikto tāpat izstrādāta kodolgalviņu neatspējīga spārnotā raķete, kuras ātrums vairākas reizes pārsniedz skaņas ātrumu, kas darbojas ar kodoldzinēju. Tādēļ tā varot nolidot milzīgus attālumus un galvenais - ir pietiekami manevrētspējīga, lai būtu nepārtverama.
Putins vainoja rietumvalstis un NATO, bet pirmkārt ASV par bruņošanās sacensību uzkurināšanu pēdējā desmitgadē un neieklausīšanos Krievijā. Jauni ieroči esot atbilde uz ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu izvietošanu, it īpaši Eiropā, teica Krievijas prezidents. Viņš Vašingtonu apsūdzēja par stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līguma pārkāpšanu.
ASV apsūdzības noraida un apsūdz Krieviju par vienošanos pārkāpšanu. Putina demonstrētajos video ar šiem ieročiem liela daļa bija datorgrafikas montāža. Vienā no videografikām redzams, ka raķetes krīt uz teritoriju, kuras aprises atgādina ASV Floridas štatu.
Par to sašutumu pauda ASV Valsts departamenta preses pārstāve Hetere Nauerte: „Noteikti nebija patīkami skatīties video animāciju, kurā attēlots kodoluzbrukums Savienotajām Valstīm. Mēs to neuzskatām par uzvedību, kāda piedienas atbildīgam starptautiskajam spēlētājam. Prezidents Putins apstiprinājis to, ko Savienoto Valstu valdība zinājusi jau ilgu laiku, bet ko Krievija līdz šīm noliegusi.
Krievija attīstījusi destabilizējošas ieroču sistēmas vairāk nekā desmit gadus, tiešā veidā pārkāpjot noslēgto līgumu saistības.”
Starp līgumiem, par kuru pārkāpšanu ASV apsūdz Krieviju, Nauerte nosauca Vašingtonas un Maskavas 1987.gadā noslēgto Vidēja un maza attāluma darbības raķešu likvidācijas vienošanos (INF). Līdzīgi reaģēja arī Baltais nams un Pentagons.
Putins ar šiem paziņojumiem nāca klajā divas nedēļas pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām. Maz kurš šaubās par divas desmitgades pie varas bijušā Putina uzvaru. Viņa retorika liecina, ka nākamie seši gadi ar Putinu prezidenta amatā diez vai sāksies ar soļiem uz atkusni starp Krieviju un rietumvalstīm.