ASV un Krievijas attiecības kopš Krievijas pērnā gada iebrukuma Ukrainā noslīdējušas līdz ļoti zemam līmenim, tomēr sakaru kanāli starp abām valstīm tiek saglabāti.
Informēja par Kenedija slepkavību
Pirmā ziņa, ko 1963. gada 30. augustā Vašingtona nosūtīja Maskavai, bija šķietami bezsakarīgais vēstījums "THE QUICK BROWN FOX JUMPED OVER THE LAZY DOG'S BACK 1234567890" (ātrā brūnā lapsa pārlēca pāri slinkā suņa mugurai – angļu val.). Tas bija domāts, lai izmēģinātu visus angļu alfabēta burtus uz klaviatūras.
Karstā līnija kļuva par realitāti pēc 1962. gada Kubas raķešu krīzes, kad ASV prezidents Džons Kenedijs un PSRS līderis Ņikita Hruščovs vienojās, ka pasaule bija nonākusi pārāk tuvu kodolkaram.
"Karstā līnija" gan nebija reāls telefons, kā tas attēlots filmās. Sākotnēji tas bija telegrāfa aparāts ar kabeļiem zem Atlantijas okeāna un Eiropas, ko abas puses pārbaudīja katru stundu.
Pentagons sakaru pārbaudes nolūkos bieži sūtīja beisbola spēļu rezultātus, bet Kremlis deva priekšroku fragmentiem no krievu literatūras klasikas, savulaik laikrakstam "Pioneer Press" stāstīja lingvists Hovards Patriks, kurš palīdzēja darbināt pirmo iekārtu.
Viņš atceras šoku, kad slepeno līniju pirmoreiz nācās izmantot reāli: tas notika 1963. gada novembrī, kad ASV oficiāli informēja PSRS par prezidenta Kenedija nāvi atentātā Dalasā.
Palīglīdzeklis konfliktu novēršanai
"Karstā līnija" konflikta novēršanai pirmoreiz tika izmantota 1967. gadā Sešu dienu kara laikā, kad ASV sabiedrotā Izraēla karoja ar PSRS atbalstītajām arābu valstīm.
PSRS premjers Aleksejs Kosigins agri no rīta nosūtīja ziņu ASV prezidentam Lindonam Džonsonam, kurš jau bija pamodies un informēts, bet pēc tam devās atpakaļ gulēt, par Izraēlas preventīvajiem uzbrukumiem arābu kaimiņvalstīm.
Saskaņā ar iesaistīto ASV amatpersonu teikto, abi līderi šī kara laikā apmainījās ar 19 ziņojumiem.
Kritiskākā apmaiņa notika, kad Izraēla apšaudīja ASV novērošanas kuģi "USS Liberty", nogalinot 34 uz kuģa esošos cilvēkus. Tas tika atzīts par nelaimes gadījumu. ASV spēkiem steidzoties uz notikuma vietu, Džonsons apliecināja Kosiginam, ka kustība nav vērsta pret PSRS spēkiem Vidusjūrā.
Kosigins nosūtīja atbildi, kas kopš tā laika ir deklasificēta un kurā viņš aicināja "nekavējoties pārtraukt" konfliktu un lūdza Džonsonu izdarīt spiedienu uz Izraēlu.
Vašingtonas brīdinājums Maskavai
1973. gadā "karstā līnija" atkal tika izmantota saistībā ar vēl vienu Izraēlas un arābu valstu karu, taču pavisam citos apstākļos.
Izraēla, kas bija cietusi agrīnas neveiksmes pēc Ēģiptes un Sīrijas negaidītā uzbrukuma ebreju svētku dienā "Jom Kippur", strauji guva panākumus pret abiem padomju sabiedrotajiem.
PSRS līderis Leonīds Brežņevs ierosināja toreizējam ASV prezidentam Ričardam Niksonam, ka abas lielvalstis nosūtītu savus spēkus uz reģionu. ASV amatpersonas uzskatīja, ka šī ideja būtu postoša, un pēc tam pa karsto līniju brīdināja, ka Maskava apsver iespēju pati nosūtīt karaspēku.
Taču Niksons nebija gatavs reaģēt; viņa palīgi sprieda, ka Baltā nama saimnieks ir stipri iereibis, jo Votergeitas skandāla dēļ viņa prezidentūra bija sākusi ļodzīties.
Niksona palīgi ar Henriju Kisindžeru priekšgalā uzņēmās vadību, paaugstinot ASV spēku gatavības līmeni. Pēc tam Kisindžers nosūtīja aukstasinīgu telegrammu Brežņevam, kurš bija skaidri novērojis ASV rīcību un atkāpās, kā liecina Kisindžera sarunu stenogrammas, kas vēlāk tika atslepenotas.
Tagad darbojas kā e-pasta kanāls
"Karstā līnija" bijusi paredzēta ne tikai spriedzes novēršanai. Dažkārt tā tika izmantota, lai izteiktu brīdinājumus.
1979. gadā ASV prezidents Džimijs Kārters nosūtīja Brežņevam vēstījumu, ko Kārters vēlāk nosauca par "asāko vēstījumu manas prezidentūras laikā".
Viņš nosodīja padomju iebrukumu Afganistānā, kur ASV drīz sāka finansēt islāma kaujiniekus, kas cīnījās pret padomju karaspēku.
1980. gadā Kārters brīdināja Padomju Savienību par "nopietnām sekām", ja tā iebruks Polijā, lai apspiestu arodbiedrību kustību "Solidaritāte". Maskava galu galā neiejaucās.
2008. gadā "karstā līnija" tika aizstāta ar īpašu e-pasta kanālu. Taču tā saglabāja savu vērtību oficiālu ziņojumu sūtīšanai. Piemēram, 2016. gadā prezidents Baraks Obama to izmantoja, lai protestētu pret Kremļa saimnieka Vladimira Putina iespējamo iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās.
ASV kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir krasi ierobežojušas diplomātiskos sakarus ar Maskavu. Galvenos vēstījumus, piemēram, brīdinājumus par kodolieroču neizmantošanu, tā ir nodevusi tieši, dažkārt klātienē, un vēstneša lomu nereti pildījis CIP direktors Viljams Bērnss.
