«WikiLeaks» dibinātājam Asanžam britu tiesa piespriež 50 nedēļas cietumā

Lielbritānijas tiesa tīmekļa vietnes "WikiLeaks" dibinātājam Džūljenam Asanžam trešdien piespriedusi 50 nedēļas cietumā par atbrīvošanas nosacījumu pārkāpšanu 2012.gadā, kad viņš rada patvērumu Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai. Šonedēļ Londonā sāksies nākamais pret Asanžu vērstais tiesas process – tiesa sāks izskatīt Savienoto Valstu prasību viņu izdot.

«WikiLeaks» dibinātājam Asanžam britu tiesa piespriež 50 nedēļas cietumāGints Amoliņš

    2012.gadā Asanžs patvērās vēstniecībā pēc tam, kad britu tiesa bija pieņēmusi lēmumu viņu izdot Zviedrijai, kur Asanžs bija apsūdzēts seksuālā uzbrukumā un izvarošanā. Asanžs apsūdzības allaž noraidījis un bažījās, ka Zviedrija viņu tālāk izdotu Savienotajām Valstīm. Britu tiesas piemērotie drošības līdzekļi Asanžam paredzēja, ka viņam jāuzturas un katru nakti jānakšņo mājā Kentā, katru dienu jāatzīmējas policijas iecirknī un jāvalkā elektroniskā aproce.

    Viņš pārkāpa šos atbrīvošanas nosacījumus, rodot patvērumu Ekvadoras vēstniecībā. Tur Asanžs pavadīja gandrīz septiņus gadus, līdz pagājušajā mēnesī Ekvadora atcēla viņam piešķirto diplomātisko aizsardzību un ļāva birtu policijai Asanžu aizturēt.

    Maksimālais soda mērs par nosacījumu pārkāpšanu ir 12 mēneši apcietinājumā, un tiesa Londonā Asanžu notiesāja uz gandrīz gadu cietumā. Nolasot spriedumu, tiesnese paziņoja, ka Asanžs izmantojis savu priviliģēto stāvokli, lai noniecinātu britu likumus un tiesu sistēmu. Ir grūti iedomāties nopietnāku piemēru atbrīvošanas nosacījumu pārkāpšanā, teica tiesnese. Pasākumi, kas īstenoti Asanža aizturēšanas nodrošināšanai, piemēram, pastāvīga policijas patrulēšana pie Ekvadoras vēstniecības gandrīz septiņu gadu garumā, izmaksājuši 16 miljonus mārciņu, piebilda tiesnese.

    47 gadus vecā austrālieša atbalstītāji sprieduma nolasīšanas laikā skandēja „kauns”. Pirms tam tiesā tika nolasīta Asanža vēstule, kurā viņš lūdza piedošanu tiem, kas uzskata, ka viņš izturējies „ar necieņu”. Asanžs piebilda, ka, 2012.gadā dodoties uz Ekvadoras vēstniecību, viņš izdarīja to, kas viņam tobrīd likās „pareizākais vai, iespējams, vienīgais”, ko viņš varēja izdarīt.

    Asanža advokāts savukārt norādīja, ka viņa klients tolaik baidījās no izdošanas Savienotajām Valstīm, kas viņam draudēja pēc tam, kad “Wikileaks” bija publicējusi slepenas diplomātiskās sarakstes.

    Tomēr jau ceturtdien, 2.maijā, Asanžam priekšā nākamais tiesas process tieši par šo jautājumu. Britu tiesa sāks izskatīt Savienoto Valstu prasību Asanžu izdot, lai varētu tiesāt par liela daudzumu slepeno dokumentu nopludināšanu. Par izvirzītajām apsūdzībām ASV viņam draud pieci gadi cietumā.

    Kas attiecas uz apsūdzībām pret Asanžu Zviedrijā par izvarošanu, 2017.gadā zviedru prokuratūra tās atsauca. Tomēr dažas dienas pēc viņa aizturēšanas Londonā Zviedrijas prokuratūra paziņoja, ka apsver lietu atvērt no jauna.

    KONTEKSTS:

    Lielbritānijas policija 11.aprīlī aizturēja Asanžu un aizveda viņu no Ekvadoras vēstniecības Londonā pēc tam, kad Ekvadoras prezidents Lenins Moreno atcēla viņam piešķirto diplomātisko aizsardzību. Asanžs pēc politiskā patvēruma piešķiršanas bija pavadījis vēstniecības ēkā septiņus gadus.

    Ekvadora arī atņēma Asanžam savu pilsonību, kas viņam bija piešķirta 2017.gadā toreizējā Ekvadoras prezidenta Rafaela Korreas laikā.

    Savukārt ASV vēlas panākt Asanža izdošanu par simtiem tūkstošu slepenu ASV dokumentu nopludināšanu.

    Pirmā tiesas sēde par Asanža izdošanu notiks ceturtdien, lai gan viss process var prasīt mēnešus vai pat gadus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti