Tā intervijā Latvijas Radio pauda Latvija Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka, komentējot Irānas rīcību, sagrābjot britu tankkuģi “Steno Impero”, kura apkalpē ir arī viens Latvijas pilsonis.
Irānas kodolvienošanās
Sarunas sākās 2013.gada jūnijā, tajās iesaistījās ANO Drošības padomes pastāvīgie pārstāvji – Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija, ASV - , kā arī Vācija.
Vienošanās panākta 2015.gadā. Teherāna iesaldē savu kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Tā stājās spēkā 2016.gada janvārī, izbeidzot 12 gadus ilgu rietumvalstu un Irānas pretstāvēšanu un Rietumu bažas par iespējamo kodolieroču attīstīšanu Irānā.
Irāna gandrīz par divām trešdaļām samazinās urāna bagātināšanas centrifūgas un turpmāko 10 gadu laikā arī neizmantos visas no atlikušajām. Arī turpmāko 15 gadu laikā urāna bagātināšanas apjomi nedrīkstēs pārsniegt 3,67%, bet to krājumi tiks pakāpeniski samazināti no 10 tonnām līdz 300 kilogramiem. Vienošanās izpildi kontrolē Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.
Rietumvalstis daļēji atcēla 2006.gadā noteiktās sankcijas, atverot ārvalstu investoriem durvis uz Irāna.
Līdz ar sankciju atcelšanu “atsaldēti” aptuveni 100 miljardu dolāru lieli Irānas līdzekļi, un Irāna varēja dubultot savu naftas eksportu, kas drīz vien veicināja naftas cenu kritumu pasaules tirgos.
Ar tankkuģu cīņām līcī Irāna grib parādīt citiem, ka ir pienācis laiks prasties un rīkoties, lai kodolvienošanās tiktu saglābta, tā ir sava veida atriebība un reakcija, lai pamodinātu pārejas līgumā iesaistītās puses un galvenokārt tas ir signāls Eiropai, skaidroja Broka.
Pēc ASV lēmuma izstāties no kodolvienošanās un atjaunot sankcijas Eiropas Savienībai bija vēlme un laba griba saglabāt līgumu, taču “kustēšanās ir kūtra”, un pašlaik vienīga ieinteresētā puse kodolvienošanās saglabāšanā ir Irāna un Krievija, un Ķīna, bet Rietumu reakcija nav pietiekami aktīva, norādīja pētniece.
Viņa arī norādīja, ka šis ir labs brīdis Eiropai pārdomāt par savas autonomijas spēcināšanu attiecībās ar citiem reģioniem.
Broka arī sacīja, ka konfliktu varētu atrisināt, ja ASV atgrieztos pie sarunu galda un notiktu konstruktīva saruna, kā kodolvienošanās plānu uzlabot.
Pētniece arī prognozēja, ka pats konflikts turpināsies vēl ilgi, bet tankkuģu jautājums varētu atrisināties pāris mēnešu laikā.
KONTEKSTS:
Irāna 19. jūlijā sagrāba divus britu tankkuģus Hormuza šaurumā. Viens no kuģiem tika atbrīvots, bet kuģis "Stena Impero", kas kuģo zem Lielbritānijas karoga un uz kura ir arī viens Latvijas valstspiederīgais - kapteiņa vecākais palīgs, joprojām atrodas Irānas ostā. 24.jūlijā Latvijas pilsonim ļauts sazināties ar tuviniekiem, un šobrīd viņa veselībai, drošībai un dzīvībai briesmas nedraud.
Kopš ASV prezidents Donalds Tramps pērn paziņoja, ka ASV vienpusējā kārtā izstājas no Irānas kodolvienošanās, kas tika noslēgta, lai ierobežotu Irānas kodolprogrammu apmaiņā pret Teherānai noteikto sankciju atcelšanu, attiecības starp Savienotajām Valstīm un Irānu ir ievērojami pasliktinājušās.
Lielbritānija, Francija un Vācija, kas arī parakstījušas šo vienošanos, solīja to izglābt, un attīstīja naudas pārskaitījumu sistēmu „Instex”, kas ļauj Irānai apiet ASV sankcijas un turpināt slēgt darījumus ar starptautiskajiem partneriem. Arī Krievija un Ķīna, kas parakstījušas līgumu, pauda vēlmi to saglabāt.
Tikmēr jūlijā Teherāna pavēstīja, ka pārsniegusi kodolvienošanās noteikto pieļaujamo bagātinātā urāna krājumu apmēru un urāna bagātināšanas līmeni. Krīzi vēl vairāk saasinājuši arī uzbrukumi tankkuģiem Persijas līcī un Irānas naftas tankkuģa aizturēšana pie Gibraltāra, ko īstenoja Lielbritānija.
