Piektdien, 18.septembrī, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) attālināti piedalījās ANO Cilvēktiesību padomes ārkārtas debatēs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā.
Ministrs uzrunā aicināja ANO augsto cilvēktiesību komisāru sagatavot ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā un šim nolūkam Baltkrievijā izveidot ANO Cilvēktiesību uzraudzības misiju.
Rinkēvičs aicināja ANO īpašos ziņotājus par mediju brīvību, spīdzināšanu, cilvēktiesību aizstāvjiem un vardarbību pret sievietēm iesaistīties cilvēktiesību situācijas izvērtēšanā.
Jāturpina mudināt Baltkrievijas valdību sadarboties ar īpašo ziņotāju par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā, norādīja ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka Baltkrievijas iestādēm jāpārtrauc žurnālistu aizturēšana un represijas pret pilsonisko sabiedrību.
Latvijas puse solīja turpinās atbalstīt pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesību aizstāvjus un Baltkrievijas tautu cīņā par demokrātiju.
ĀM skaidroja, ka ANO Cilvēktiesību padome ir svarīgākā ANO struktūra cilvēktiesību jomā. Tā ir starpvaldību institūcija, kas darbojas, lai sekmētu cilvēktiesību ievērošanu pasaulē. Kopumā Cilvēktiesību padomē pārstāvētas 47 valstis, kuras tiek ievēlētas trīs gadu pilnvaru termiņam pēc reģionālā principa.
Šā gada 14. septembrī ANO Cilvēktiesību padome ar 25 balsīm “par”, 2 “pret” un 20 valstīm atturoties apstiprināja Eiropas Savienības ierosinājumu rīkot ārkārtas debates par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienība un citas rietumvalstis atsakās atzīt 9. augustā notikušās vēlēšanas Baltkrievijā, kurās pēc oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Vēlēšanu rezultāti izraisīja protestus Baltkrievijā, un tos turpina pastiprināt piedzīvotā vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana.
Reaģējot uz Baltkrievijas varasiestāžu vēršanos pret protestētājiem un aktīvistiem, Baltijas valstis noteikušas ieceļošanas ierobežojumu Lukašenko un citām Baltkrievijas amatpersonām, lai veicinātu ES pieņemt savas sankcijas.
Savukārt Lukašenko 16. septembrī nolēma no amata atstādināt Baltkrievijas vēstnieku Latvijā Vasīliju Markoviču. Dienu vēlāk viņš paziņoja par robežas slēgšanu ar Poliju un Lietuvu.
