Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Lukašenko nepiekāpjas, opozīcija vēršas pie ES

ES nosaka sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām

ES neatzīst Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus; drīzumā ieviesīs sankcijas

Eiropas Savienība (ES) neatzīst Baltkrievijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus. Tāpat ES ir gatava ieviest sankcijas pret personām, kuras atbildīgas par vardarbību Baltkrievijā un vēlēšanu rezultātu viltošanu. Šādi lēmumi kļuvuši zināmi pēc trešdien, 19. augustā, sasauktās ES līderu ārkārtas tikšanās. Vienlaicīgi Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko devis rīkojumu ministrijām un reģionu vadītājiem parūpēties par mierīgas valsts atdošanu iedzīvotājiem.

ĪSUMĀ:

  • Mišels: ES nepieņem Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos prezidenta vēlēšanu rezultātus.
  • Vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem  šokējoša; ceram uz izmeklēšanu, norādīja Mišels.
  • ES būs sankcijas pret personām, kas atbildīgas par vardarbību un vēlēšanu rezultātu viltošanu.
  • EK plāno ES atbalstu Baltkrievijai pārvirzīt no varas iestādēm uz pilsonisko sabiedrību.
  • Turklāt EK mobilizēs papildu 53 miljonus eiro, lai atbalstītu baltkrievus izaicinošajā laikā.
  • Merkele: Vēlamies neatkarīgu veidu, kādā Baltkrievijā izlems valsts politisko situāciju.
  • Baltkrievijā uzņēmumos, kuros streiko, biežāk ierodas milicija; protestētājus izdzenā.
  • Saņemtas ziņas, ka ir aizturēti arī vairāki cilvēki.
  • Lukašenko uzdevis noregulēt dažādu valsts uzņēmumu darbību, arī mediju darbību.

ES neatzīst Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus; drīzumā plāno sankcijasUģis Lībietis
    Vien dažas dienas pēc tam, kad par satraucošo situāciju Baltkrievijā bija sprieduši ES dalībvalstu ārlietu ministri, trešdien  dalībvalstu līderu ārkārtas virtuālo tikšanos bija sasaucis arī ES padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels. Uzmanības centrā nenoliedzami - kā reaģēt uz notiekošo Baltkrievijā un kādi būtu turpmākie soļi. Kā pēc tikšanās norādījis Šarls Mišels, ES ir solidāra ar baltkrievu tautu un neatbalsta nesodāmību.

     

    "9. augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas, kuras nebija brīvas, godīgas un neatbilda starptautiskajiem standartiem. Mēs nepieņemam Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos rezultātus. Baltkrievijas iedzīvotāji ir pelnījuši ko labāku. Viņi ir pelnījuši demokrātiskas tiesības izvēlēties savus līderus un veidot savu nākotni. Vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem bija šokējoša un nav pieņemama!

    Mēs nosodām šo brutalitāti un ceram uz pilnīgu un caurskatāmu izmeklēšanu. Ir jāizvairās no jebkādas vardarbības.

    Tas attiecas arī uz represijām un vardarbību pret tiem, kuri meklē veidus, kā iesaistīties nacionālajā dialogā," teica Mišels.

    Viņš arī paskaidrojis, ka pēc iespējas tuvākā laikā ES ieviesīs mērķētas sankcijas pret personām, kuras ir atbildīgas par vardarbību, represijām un vēlēšanu rezultātu viltošanu. Gadījumā, ja ja situācija pasliktināsies, ES vajadzētu būt gatavai sākt otro sankciju fāzi, kas skartu valstij piederošus uzņēmumus.

    Vienošanos par sankcijām uzsvērusi arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. Viņa atgādinājusi, ka Baltkrievijai jau pašlaik tiek sniegts ievērojams atbalsts Austrumu partnerības programmā, taču tagad viens no galvenajiem uzdevumiem būšot pārvirzīt šo naudu no varas iestādēm uz pilsonisko sabiedrību un visvairāk ievainojamām grupām.

    "Eiropas Komisija tagad mobilizēs papildu 53 miljonus eiro, lai atbalstītu baltkrievus šajā izaicinošajā laikā.

    Divi miljoni eiro tiks novirzīti represiju un nepieņemamās valsts vardarbības upuru atbalstam. Viens miljons eiro, lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos medijus. Vēl 50 miljoni eiro tiks novirzīti kā koronavīrusa ārkārtas atbalsts veselības sektoram, piemēram, slimnīcām medicīniskā aprīkojuma iegādei, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ievainojamām sabiedrības grupām vai sociālajiem dienestiem," teica EK vadītāja.

    ES aicināja sākt plašu nacionālo dialogu. Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja, ka šajā dialogā jāiekļauj arī Lukašenko. Viņš ar Merkeli gan pa telefonu atteicies runāt – viņa, arī Makrons, Šarls Mišels runājuši ar Putinu pa telefonu.

    Merkele par risinājumu Baltkrievijā sacīja: "Mums ir pilnīgi skaidrs – Baltkrievijai pašai jāatrod savs ceļš. Dialogs jāveido valsts iekšienē, un nevar būt ne runas par ārvalstu iejaukšanos. Baltkrievijas iedzīvotāji zina, ko vēlas un kas viņiem nāks par labu. Vēlamies neatkarīgu veidu, kādā Baltkrievijā tiks izlemta valsts politiskā situācija."

    Iepriekš Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska īpašā uzrunā ES uzsvēra, ka 9. augustā notikušās prezidenta vēlēšanas bija negodīgas un to rezultāti – falsificēti. Tihanovska arī atgādināja, ka miermīlīgo protestu dalībnieki vardarbīgi apspiesti, kā arī spīdzināti.

    "Es aicinu jūs neatzīt šīs falsificētās vēlēšanas. Lukašenko ir zaudējis jebkādu autoritāti mūsu sabiedrības, kā arī pasaules priekšā. Lai nodrošinātu miermīlīgu varas nomaiņu valstī, esmu izveidojusi Baltkrievijas Nacionālo koordinācijas padomi. Tā palīdzēs dialoga ceļā nodrošināt varas maiņu. Mēs nekavējoties aicināsim rīkot jaunas godīgas un demokrātiskas vēlēšanas ar starptautisku uzraudzību. Godātie Eiropas vadītāji, aicinu jūs atbalstīt Baltkrievijas atmodu!" teica Tihanovska.

    Pašā Baltkrievijā pēc vairāku dienu mierīgajām protesta akcijām un daudziem pat aizdomīgās spēka struktūru bezdarbības atkal sākušās kaislības. Uzņēmumos, kuru darbinieki izvēlējušies streikot, arvien biežāk ierodas milicijas speciālo uzdevumu vienības, protestētāju gājieni vai pulcēšanās pie rūpnīcām tiek izdzenāti. Saņemtas ziņas, ka ir aizturēti arī vairāki cilvēki.

    Baltkrievijas prezidents Lukašenko trešdien, 19. augustā, sasaucis kārtējo Drošības padomes sēdi, uzdodot gan ministrijām, gan reģionu vadītājiem rūpēties par drošību un likumu ievērošanu, noregulēt dažādu valsts uzņēmumu darbību, kā arī mediju darbību un ārvalstu līderu informēšanu par Baltkrievijā notiekošo. Vēl Lukašenko licis Valsts robežsardzes komitejai pastiprināt valsts robežas apsardzi, uzsverot, ka nedrīkst pieļaut nekādu ārvalstu kaujinieku klātbūtni pie Baltkrievijas robežām.

    KONTEKSTS:

    Baltkrievijā iedzīvotāji protestē pret šomēnes notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%.

    ES Ārlietu padomes ārkārtas sēdē 14. augustā Eiropas valstu ārlietu ministri vienojās par sankcijām Baltkrievijas amatpersonām saistībā ar notikušajām prezidenta vēlēšanām, kuras ES neatzīst par godīgām, un tiem sekojošo protestu apspiešanu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti