ANO Starptautiskā tiesa liek Mjanmai novērst genocīdu pret rohindžiem

Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskā tiesa Mjanmai uzdevusi īstenot visus iespējamos pasākumus, lai mēģinātu novērst genocīdu pret musulmaņu rohindžu kopienu. Jau vairākus gadu desmitus gandrīz visiem rohindžiem Mjanmā tiek liegta pilsonība, pārvietošanās brīvība un citas pamattiesības.  

ĪSUMĀ:

  • Musulmaņu rohindžu minoritātei Mjanmā jau gadiem liegtas vairākas tiesības.
  • 2017. gadā uzliesmoja krīze – armija vērsās pret rohindžu nemierniekiem.
  • Vairāk nekā 700 000 rohindžu bēga no Mjanmas uz Bangladešu.
  • Drošības spēkus apsūdzēja masu izvarošanās un slepkavībās
  • ANO aplēses liecina, ka tika nogalināti vismaz 10 000 rohindžu.
  • Pērn Gambija vērsās ANO Starptautiskajā tiesā par rohindžu genocīdu.
  • ANO tiesa uzdevusi Mjanmai darīt visu, lai novērstu genocīdu pret rohindžiem.
  • Tiesa noteikusi: Mjanmai pēc četriem mēnešiem jāziņo par paveikto.
  • Gambijas tieslietu ministrs apsveica tiesas lēmumu, “tā ir vēsturiska diena”.
  • Tikmēr Mjanmā secināja: daži karavīri izdarījuši kara noziegumus, bet armija nav vainīga genocīdā.
  • Šādus secinājumus nosodīja cilvēktiesību organizācijas.

ANO Starptautiskā tiesa liek Mjanmai novērst genocīdu pret rohindžiemRihards Plūme

    Āzijas valstī Mjanmā iedzīvotāju vairākums ir budisti. Šī valsts musulmaņus rohindžus uzskata par bengāļiem no Bangladešas, lai gan rohindžu ģimenes ir dzīvojušas Mjanmā jau vairākas paaudzes.

    Gandrīz visiem rohindžiem kopš 1982. gada tiek liegta Mjanmas pilsonība, praktiski padarot viņus par bezpavalstniekiem. Tāpat viņiem tiek liegta arī pārvietošanās brīvība un citas pamattiesības.

    2017. gada augustā uzliesmoja krīze, kad Mjanmas armija Rakhainas pavalstī sāka kampaņu pret rohindžu nemierniekiem, atbildot uz nemiernieku grupējuma uzbrukumu. Kampaņa pamudināja vairāk nekā 700 000 rohindžu bēgt no Mjanmas uz Bangladešu. Drošības spēki tika apsūdzēti masveida izvarošanās un slepkavībās, kā arī tūkstošiem māju nodedzināšanā. ANO aplēses liecina, ka tika nogalināti vismaz 10 000 rohindžu.

    Pērn novembrī Gambija – Āfrikas valsts, kurā lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi - ar sūdzību vērsās Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā tiesā.

    Ceturtdien Hāgā bāzētā tiesa uzdevusi Mjanmai veikt visus iespējamos pasākumus, lai mēģinātu novērst genocīdu pret musulmaņu rohindžu kopienu. Tiesa atbalstīja vairākus Gambijas pieprasītos pasākumus saskaņā ar 1948. gadā pieņemto konvenciju par genocīda novēršanu un vainīgo sodīšanu.

    Prezidējošais tiesnesis Abdulkuavi Ahmeds Jusufs norādīja, ka Mjanmai jāīsteno visi pasākumi, kas ir tās spēkos, lai novērstu visas pretlikumīgās darbības, kas aprakstītas minētajā konvencijā.

    „Mjanmai saskaņā ar saistībām, ko tai uzliek konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un saistībā ar rohindžu grupas pārstāvjiem tās teritorijā, ir jāīsteno visi pasākumi, kas ir tās spēkos, lai novērstu konvencijā minētās darbības,” uzsvēra tiesnesis. 

    Konvencijā minēti tādi noziegumi kā „grupas locekļu nogalināšana” un apzināta tādu dzīves apstākļu uzspiešana grupai, kas nesīs fizisku iznīcību visai grupai vai daļai no tās.

    Tiesa uzskatīja, ka rohindži Mjanmā joprojām ir ārkārtīgi neaizsargāti un tie jāpasargā no turpmākas asinsizliešanas. Tiesa noteikusi, ka Mjanmai pēc četriem mēnešiem jāziņo par to, kas paveikts, lai īstenotu tiesas spriedumu, un pēc tam jāziņo ik pēc sešiem mēnešiem.

    Gambijas tieslietu ministrs Abubakars Tambado apsveica tiesas lēmumu, piebilstot, ka tā ir vēsturiska diena ne tikai starptautiskajām tiesībām, starptautiskajai sabiedrībai, bet jo īpaši rohindžiem.

    Vēl šonedēļ Mjanmas iecelta izmeklēšanas komisija secināja, ka daži karavīri izdarījuši kara noziegumus pret musulmaņu rohindžu kopienu, tomēr armija nav vainīga genocīdā.

    Komisija norādīja, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai argumentētu vai secinātu, ka izdarītie noziegumi tikuši veikti ar nolūku pilnīgi vai daļēji iznīcināt nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu. Šādus secinājumus nosodīja cilvēktiesību organizācijas.

    KONTEKSTS

    2017. gadā Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā saasinājās konflikts starp Mjanmas budistiem un vietējo islāmticīgo minoritāti rohindžām, kas nereti tiek dēvēta par vienu no apspiestākajām minoritātēm pasaulē. Konflikts, lai arī jau desmitgadēm ilgs, tobrīd norisinājās vēl nebijušā mērogā, radot bažas par apspiestās minoritātes radikalizēšanos. Simtiem tūkstošiem rohindžu tolaik pameta Mjanmu un devās uz kaimiņvalsti - islāmticīgo  Bangladešu.

    Vēlāk Mjanmā, Rahīnas štatā, tika iekārtota infrastruktūra uz Bangladešu aizbēgušajiem bēgļiem, tomēr mājas stāv tukšas, jo cilvēki baidās atgriezties valstī.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti