Tā saucamā tranzīta nometne ik dienu ir gatava uzņemt 150 rohindžas. Tomēr tā stāv tukša, jo cilvēki netic, ka Mjanmā viņiem būs drošāk kā iepriekš.
“Mēs kopš janvāra esam gatavi viņu uzņemt,” žurnālistiem sacījis Mjanmas imigrācijas dienesta pārstāvis Viņš Haings. Tomēr viņam un viņa kolēģiem ir maz darba. AFP raksta, ka dienesta pārstāvjiem vairāk ir jātiekas ar žurnālistiem un dažādām delegācijām, nekā rohindžām, kas būtu priecīgas atgriezties Mjanmā, no kurienes tās jau reiz tika padzītas.
Šobrīd mazāk kā 200 rohindžu ir no jauna apmetušās Mjanmas ziemeļu štatā Rahīnā. Pērn no turienes uz Bangladešu pēc armijas uzbrukuma un grautiņiem pārbēga 700 000 cilvēku.
Toreiz rohindžu sievietes apgalvoja, ka viņas tikušas izvarotas. Savukārt liecinieki stāstījuši par nepārtrauktu vardarbību pret iedzīvotājiem, kas izpaudušās kā dažādas soda akcijas un etniskā tīrīšana.
Mjanma toreiz apgalvoja, ka tās mērķis ir tikai tikt galā ar kaujiniekiem, kas noskaņoti pret oficiālo varu.
Arī Bangladeša akcentē, ka nav sācies leģitīms repatriācijas process. Arī ANO uzsver, ka Rahīnā rohindžām nav radīti apstākļi, lai viņi varētu droši atgriezties savās agrākajās dzīvesvietās.
Turklāt Mjanmā vietējie iedzīvotāji neslēpj, ka nevēlas rohindžu atgriešanos un dzīvot kopā ar cilvēkiem, tostarp kaimiņiem, kurus saista ar rohindžu militārajiem grupējumiem. Uz to norāda arī kāda 30 gadus veca budiste – viņa pārstāv Mjanmā vairuma iedzīvotāju reliģisko piederību: “Ja valdībai ir plāns viņus izvietot atkal šeit, tad mēs pametīsim šo vietu”.
KONTEKSTS
Pērn Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā saasinājās konflikts starp Mjanmas budistiem un vietējo islāmticīgo minoritāti rohindžām, kas nereti tiek dēvēta par vienu no apspiestākajām minoritātēm pasaulē. Konflikts, lai arī jau desmitgadēm ilgs, tobrīd norisinājās vēl nebijušā mērogā, radot bažas par apspiestās minoritātes radikalizēšanos. Simtiem tūkstošiem rohindžu tolaik pameta Mjanmu un devās uz kaimiņvalsti - islāmticīgo - Bangladešu.
