ANO izmeklētāji guvuši jaunus pierādījumus par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

ANO izmeklētāji ir ieguvuši jaunus pierādījumus par iespējamiem Krievijas kara noziegumiem Ukrainā.

Ukrainas karaspēka atgūtajās teritorijās ik dienu atklājas jaunas zvērības, ko tur pastrādājuši iebrucēji no Krievijas. Jau vairākus mēnešus atbrīvotajās Ukrainas daļās strādā ANO paspārnē izveidotā Neatkarīgā starptautiskās izmeklēšanas komisija, kas piektdien iepazīstināja ar kārtējiem secinājumiem.

Komisijas locekļi norādīja uz Krievijas masīvajiem uzbrukumiem Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai, kuru rezultātā ir ierobežotas iedzīvotāju iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošināt izglītību bērniem.

"Komisija pauž īpašu satraukumu par postošo situāciju, kas turpina ietekmēt bērnu tiesības un dzīvi. Apdraudēto tiesību apjoms nepārtraukti palielinās.

Papildus dokumentētajiem gadījumiem, kas saistās ar bērnu personiskās neaizskaramības pārkāpumiem, mātes, ar kurām tikāmies, pastāstīja, ka bērni saskaras ar grūtībām saņemt izglītību," stāstīja izmeklēšanas komisijas locekle Jasminka Džumhura.

"Daudzos gadījumos, jo īpaši aktīvās karadarbības zonā, sagrautās un nopostītās skolas liedz fizisku piekļuvi izglītībai.

Covid-19 pandēmijas laikā izveidotā tiešsaistes izglītības sistēma kara laikā joprojām tiek izmantota kā viens no izglītības modeļiem. Tomēr uzbrukumi energosistēmai apdraud šī modeļa efektivitāti. Īpašs izaicinājums ir nodrošināt piekļuvi izglītībai bērniem, kuri dzīvo tādos reģionos kā Harkiva un Hersona."

Savukārt Džumhuras kolēģis komisijā Pablo de Greifs sacīja, ka pagaidām ir ļoti grūti atbildēt uz jautājumu, vai Krievijas uzbrukumus Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai varēs definēt kā kara noziegumus.

"Mūsu nodoms ir pilnīgā saskaņā ar mandātu veicināt atbildību par starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem. Starptautiskajās humanitārajās tiesībās ir noteikumi par civilās infrastruktūras aizsardzību.

Daļa no analīzes, ko mēs pašlaik veicam un turpināsim veikt tuvākajās nedēļās, ir par to, vai šie uzbrukumi ir kara noziegumi.

Un, ja tā ir, ko mēs varam darīt, lai veicinātu atbildību par šādiem noziegumiem. Bet, protams, tas ir jautājums, pie kura mēs intensīvi un ļoti nopietni strādājam."

ANO Neatkarīgā starptautiskās izmeklēšanas komisija Ukrainā savu darbu turpinās un gaidāms, ka tās gala ziņojums tiks publicēts ne agrāk kā nākamā gada martā.

Arī aizvadītajā naktī Krievija veica raķešu un artilērijas uzbrukumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai. Zaporižjas pilsētā triecienu mērķis bija rūpniecības un enerģētikas infrastruktūra. Kaimiņos esošajā Dņipropetrovskas apgabalā intensīvas apšaudes piedzīvoja Nikopole un Margaņeca.

Piektdien notikusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Vācijas kanclera Olafa Šolca telefonsaruna. Tās laikā galvenā uzmanība bija pievērsta karam Ukrainā.

Šolcs aicināja Putinu pēc iespējas drīzāk rast tādu diplomātisku risinājumu karam, kas paredzētu Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas.

Vācijas kanclers arī nosodīja Krievijas uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai un uzsvēra, ka Vācija turpinās piegādāt bruņojumu Ukrainai. Vācija piektdien paziņoja par vēl septiņu pašgājēja pretgaisa aizsardzības sistēmu "Gepard" piegādi Ukrainai.

Savukārt Putins sacījis Šolcam, ka viņa karaspēka triecieni Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai esot neizbēgama atbilde uz oktobrī notikušo uzbrukumu Krimas tiltam, kurā Maskava vaino Kijivu.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti