Rezolūcija pieņemta nedēļu pēc tam, kad Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki sāka intensīvu bombardēšanas kampaņu pret nemiernieku kontrolēto Austrumgutas anklāvu.
Austrumguta ir viens no pēdējiem pie galvaspilsētas Damaskas esošajiem rajoniem, kas joprojām ir nemiernieku kontrolē. Valdības spēki to turējuši aplenkumā vairāk nekā četrus gadus. Tiek ziņots, ka kopš pagājušās svētdienas režīma ofensīvas rezultātā Austrumgutā bojā gājuši aptuveni 500 cilvēku, savukārt nemierniekiem apšaudot Damasku nogalināti vismaz 16 civiliedzīvotāji.
Pēc ANO Drošības padomes rezolūcijas naktī uz svētdienu uzbrukumi tiešām mitējušies, tomēr svētdienas rītā valdība atsākusi bombardēšanu un aviācija veikusi jaunus uzlidojumus, aģentūrai DPA paziņoja aktīvistu grupa "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija".
Divi galvenie Austrumgutu kontrolējošie islāmistu nemiernieku grupējumi atzinīgi novērtēja ANO Drošības padomes prasību ieviest pamieru, bet solīja atbildēt, ja Asada valdības uzbrukumi atsāksies.
Ar džihādistiem saistītie nemiernieku grupējumi un to sabiedrotie nav iekļauti rezolūcijā par pamieru, tādēļ atklāts ir jautājums, cik efektīvs tas būs.
Amerikas Savienoto Valstu vēstniece ANO Nikija Heilija paziņoja, ka ir skeptiska par to, vai Sīrijas valdība pamieru ievēros, un apsūdzēja Krieviju, ka tā kavējusi sarunas par ugunspārtraukšanu.
"Savienotās Valstis vēlas, lai saskaņā ar šo rezolūciju pamiers nekavējoties sāktos visā valstī. Ir svarīgi, lai Asada režīms un tā sabiedrotie izpilda mūsu prasību pārtraukt ofensīvu Austrumgutai un nekavējoties ļauj pārtikas un medikamentu piegādes visiem, kam tas nepieciešams. Tomēr mēs uz šo krīzi reaģējam pārāk vēlu," sacīja Heilija.
Balsojums ANO Drošības padomē par pamiera rezolūciju Sīrijā kopš ceturtdienas bija atlikts vairākas reizes, padomes dalībvalstīm nespējot vienoties par dokumenta tekstu. Sākotnējā versijā bija teikts, ka pamiers neattieksies uz džihādistu grupējumiem "Daīš" jeb tā saukto "Islāma valsti", "Al-Qaeda" un "Nusra Front".
Krievija pieprasīja, lai šo punktu attiecina arī citām nemiernieku grupām, kas sadarbojas ar šiem grupējumiem. Tādēļ rezolūcijas gala tekstā norādīts, ka kaujas operācijas var turpināties pret kaujiniekiem, kas ir saistīti ar minētājiem grupējumiem, ko ANO atzinusi par teroristiem.
Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un Vācijas kanclerei Angelai Merkelei svētdien būs telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai runātu par iespējām tuvākajās dienās panākt ugunspārtraukšanas ieviešanu dzīvē.
