Gutērrešs uzsvēra, ka ir dzirdēti netieši draudi karā Ukrainā izmantot tā dēvētos taktiskos kodolieročus. Tas ir pilnīgi nepieņemami, un pienācis laiks atkāpties no bezdibeņa malas, uzsvēra Gutērrešs.

Viņš arī norādīja uz nepieciešamību nodrošināt visu Ukrainas atomelektrostaciju drošību un atgādināja, ka ap Krievijas armijas sagrābto Zaporižjes atomstaciju turpinās kaujas.

Piektdien būs Krievijas iebrukuma gadadiena, un Gutērrešs uzsvēra, ka iebrukums ir apvainojums kolektīvajai sirdsapziņai, kā arī ANO statūtu un starptautisko tiesību pārkāpums. Tam ir nopietnas sekas, un tā ietekme ir jūtama tālu visā pasaulē.

Jau ceturtdien Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijā plānots pieņemt rezolūciju "Par pamatprincipiem, lai nodrošinātu visaptverošu, taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā", un pasākumā piedalīsies arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Savā uzrunā viņš aicinās dalībvalstis iestāties pret agresiju, sniegt visu nepieciešamo atbalstu Kijivai un sodīt Krieviju par agresiju.  

KONTEKSTS

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.