Panorāma

Panorāma

Panorāma

Partijas sāk iesniegt sarakstus Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām

Vairāki miljoni pasaulē cieš no nepietiekama uztura

ANO brīdina par bada izplatīšanos Covid-19 dēļ

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ceļ trauksmi par Covid-19 pandēmijas smago ietekmi uz nabadzību un bada izplatīšanos. ANO ikgadējais ziņojums liecina, ka pērn hronisku badu pasaulē izjuta aptuveni 100 miljoni cilvēku, kas ir par 10 miljoniem vairāk nekā vēl pirms gada.

ĪSUMĀ:

  • ANO paziņoja, ka bada cietēju skaits pasaulē turpina pieaugt.
  • Tāpēc mērķis līdz 2030.gadam izskaust badu pasaulē, visticamāk, netiks sasniegts.
  • ANO ziņojums: pērn hronisku badu izjuta simt miljoni cilvēku, kas ir par desmit miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.
  • Palielinās arī to cilvēku skaits, kuri cieš no nepietiekama uztura.
  • Covid-19 izraisītās krīzes dēļ bez pārtikas varētu palikt vēl vairāk cilvēku.

Aptuveni 690 miljoni cilvēku pagājušajā gadā cieta no nepietiekama uztura, bet šogad pandēmijas dēļ šo cilvēku skaits varētu pieaugt par vēl 83 līdz 132 miljoniem. Ar skaudrajiem datiem šonedēļ nākusi klajā Apvienoto Nāciju Organizācija, kuras viens no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem bija līdz 2030.gadam izskaust badu pasaulē.

“Tiem, kuri cieš no bada, ir lielāka iespēja saslimt ar Covid-19 sliktā veselības stāvokļa dēļ.

Tas saistīts ar nepietiekamu uzturvielu daudzumu un dažādām slimībām, kas apdraud imūnsistēmu. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka bada cietēji vairumā gadījumu dzīvo nabadzībā. Viņiem nav piekļuves veselības aprūpes pakalpojumiem, ūdenim, sanitārām iespējām, kā arī nav iespēju ievērot karantīnu un sociālo distanci,” norādīja ANO Ģenerālās asamblejas prezidents Tidžāns Muhameds-Bande.

Pārtikas ražošanu un pieejamību ietekmējuši dažādi konflikti, ar klimata pārmaiņām saistītas pārmaiņas dabā, kā arī ekonomikas lejupslīde. Visskaudrākā situācija ir Āfrikas kontinentā. Tur no nepietiekama uztura cieš aptuveni 19% iedzīvotāju. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pasaulē vidēji. Bet skaita ziņā visvairāk trūkuma cietēju ir Āzijas kontinentā – aptuveni 380 miljoni cilvēku.

“Ja mēs visu izdarīsim pareizi, varēsim vēl novērst izsalkumu, masu migrāciju un politisku destabilizāciju, taču, ja mēs nespēsim tikt ar to galā, mēs redzēsim masveida badu, bēgļus un destabilizāciju. Un tas izmaksās tūkstošiem reižu vairāk nekā tad, ja rīkosimies laikus un pareizi,” sacīja ANO pārtikas programmas vadītājs Deivids Bīzlijs.

Badu cieš arī bērni. “Sakarā ar nopietniem traucējumiem pārtikas, veselības un sociālās aizsardzības sistēmās arvien lielāks skaits bērnu ir pakļauti nepietiekama uztura riskam. Prognozējam, ka

Covid-19 dēļ bērnu, kuri cieš no nepietiekama uztura, palielināsies par aptuveni 15%.

Vēl kādi seši, septiņi miljoni bērnu, galvenokārt Subsahāras Āfrikā un Āzijas dienvidos, varētu tikt pakļauti šim riskam,” norādīja ANO Starptautiskā Bērnu fonda direktore Henrieta Fora.

Cilvēku, kuri cieš no nepietiekama uztura, skaits pieaudzis arī Karību jūras reģionā un Latīņamerikā. Problēmas iegūt sabalansētu un veselību uzturu rada arī pārtikas dārdzība. Bieži vien veselīga pārtika maksā vairāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti