Lielbritānijā vakcinēta jau gandrīz trešdaļa valsts iedzīvotāju un saslimšana ar Covid-19 strauji krītas, tomēr pagaidām atvērti ir tikai pirmās nepieciešamības preču veikali un iedzīvotājiem ir liegts pārvietoties tālāk par savu rajonu, ja vien to neprasa darbs.
Skolēni atgriežas skolās
Valdības apstiprinātais ierobežojumu mazināšanas plāns attiecas uz Lielbritānijas lielāko sastāvdaļu – Angliju, jo Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā darbojas sava pašpārvalde, kas attiecīgi pieņem savai situācijai atbilstošus noteikumus.
Atgriešanās pie normālas dzīves plānota vairākos posmos. Pirmajā posmā paredzēts, ka visi Anglijas skolēni atgriezīsies skolās no 8. marta, bet tiks izmantotas sejas maskas un īstenota masveida testēšana. No šī datuma pansionātu iemītniekiem būs atļauts tikties ar vienu ciemiņu.
Nākamie atvieglojumu posmi stāsies spēkā no 29. marta, 12. aprīļa un 17. maija. Piesardzīgā stratēģija paredz, ka visus ierobežojumus varēs pilnībā atcelt līdz 21. jūnijam, ja tiks ievēroti stingri nosacījumi.
Angļiem iegaršojies Latvijas alus
Bognoredžisa (Bognor Regis) ir neliela piejūras pilsēta Anglijas dienvidos ar 25 000 iedzīvotājiem, no kuriem liela daļa ir austrumeiropieši. Pašā pandēmijas sākumā, kad lielveikalos trūka preču, daudzi briti pirmo reizi iegāja latviešu pārtikas veikaliņā, kur pārdod arī lietuviešu un poļu pārtiku, un tagad jau kļuvuši par pastāvīgiem klientiem.
“Mana friziere, kurai ir salons tepat netālu, ir lietuviete. Un viņa ieteica šo veikalu, sakot – pamēģini to un pamēģini šito! Tad atnācām pirmās mājsēdes laikā. Vispār gājām uz supermārketu, bet izdomājām, ka jāpamēģina šeit. Izrādījās, ka te ir daudz garšīgu lietu! Esam te bijuši vismaz sešas, astoņas, varbūt 10 reizes.
Un mums ļoti garšo Latvijas alus, žāvētās desiņas, siers, zivis. Šis ir labs veikals!” stāsta angliete Kima Andersone.
Sarunāties ar paziņām uz ielas aizliegts, nedrīkst arī ciemoties pie draugiem, taču reizi dienā drīkst doties pastaigā.
“Šobrīd nav ne vainas, jo laiks ir labs. Mājsēdes laikā galvenais, lai būtu labs laiks, lai varam iziet svaigā gaisā. Lai varētu justies kā normāls cilvēks, kas dzīvo normālu dzīvi,” spriež Irina Smita.
“Manai meitai jau sen apnicis mājās, viņai gribas satikt citus bērnus. Man pašai diezgan vienalga, viss normāli, dzīvoju, ir darbs. Ir draugi, teju puspilsēta, uz katra stūra,” stāsta Nadja Bondarenko.
Brīžiem ir tā, ka raudāt gribas
“Cilvēki valkā maskas, tas ir labi. Jaunie gan dažkārt uzvedas traki. Taču kopumā ir normāli. Mūsu, poļu, disapora jūtas labi, nav nekādu problēmu, viss labi,” secina polis Rišards Lebkovičs.
Vietējā latviete Renāte Aļševska gan atzīst, ka pandēmijas laikā klājas psiholoģiski smagi. “Bērnus nevar samīļot un... brīžiem ir tā, ka raudāt gribas. Neko nepadarīsi, tāda šobrīd mums ir tā situācija. Aizlidot nekur nevar, visi sapņi ir sabrukuši.
Tagad gaidu, domāju, ka tas viss vēl turpināsies. Ne pirmo reizi dzirdu, ka tikai 2022. gada pavasaris, vasara. Cik tā taisnība, to zin kāds cits. Ne mēs! Dzīvosim, redzēsim.”
“Mēs ejam sētā, mums ir terase, varam gaļu pacept, iekurt savu kamīnu, vienkārši paklausīties mūziku. Kaut kur pie dabas aukstā laikā negribējās,” stāsta Renāte.
Citiem klājas vēl grūtāk
Kima Andersone spriež, ka nedrīkst žēloties, jo citiem klājas vēl grūtāk. “Mums ir apnicis līdz nāvei! Bet šī nav tā sliktākā vieta, kur garlaikoties! Mums ir jūrmala, kur iet pastaigās, mums ir dārzs, tādēļ nav tik grūti, cik grūti klājas tiem, kuri dzīvo dzīvokļos. Mēs varam iziet pastaigāties svaigā gaisā, varam iet tepat iepirkties, tādēļ nav nemaz tik slikti. Zinu, ka daudziem cilvēkiem ir gājis ļoti grūti, taču, ja teiktu, ka mums arī bija grūti, tad es melotu.”
Par to, kad būs atļauts ceļot, vēl nav nekādas skaidrības, tādēļ ar nepacietību tiek gaidīta vismaz normālas dzīves atsākšanās.
“Pilnīgi droši zinu, ko es darīšu. Man patīk dejot. Tādēļ, līdzko varēsim sapulcēties un dejot, uzreiz braukšu uz Londonu, kur dejoju kizombu. Nevaru vien sagaidīt, kad varēšu nostāties sākuma pozīcijā un sākt dejot!” savas ieceres izklāsta Irina Smita.
