Kalniņa–Lukaševica skaidroja, ka ES, izvērtējot Ukrainas konflikta risinājuma iespējas, ir sagatavoti vairāki potenciālie darbības soļi. Kā vienu no tiem viņa minēja nākamā līmeņa sankciju ieviešanu kā pret atsevišķam personām, tā organizācijām.
“Nevaram izslēgt, ka kādā brīdī atsevišķas valstis pieņems lēmumu par bruņojuma nosūtīšanu Ukrainai, bet tas nekad nebūs ES kopējs lēmumus, tādēļ arī Latvijai nevajadzētu steigties ar individuāliem paziņojumiem. Latvija Ukrainas konfliktā atbalsta aizsardzības politiku,” skaidroja Kalniņa-Lukaševica.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols norādīja, ka Ukrainai nepieciešama stabilitāte un partneru atbalsts. Sankciju efektivitāti varēs vērtēt pēc diviem gadiem, taču līdz tam laikam esot jāmēģina apturēt karadarbība. Latvijas iespējas konflikta risināšanā ir ierobežotas, taču tai esot iespēja risināt sarunas ar stratēģiskajiem partneriem.
Kā prezidējošai ES valstij Latvijai ir jāizmanto sava ietekme, lai stiprinātu savas valsts drošību, sniegtu atbalstu Ukrainai un ierobežotu Krievijas propagandas ietekmi, pauda ĀM parlamentārā sekretāre.
Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka prezidentūras laikā Latvijai ir jāizstrādā īpaša pretspara stratēģija mediju karam. Stratēģijas galvenie aspekti paredzēti trīs līmeņos: informācijas izplatīšana, mediju lomas izpratne un atbalsts pētnieciskajai un analītiskajai žurnālistiskai.
Aizsardzības ministra padomnieks Jānis Kažociņš norādīja, ka Latvijai šajā situācijā jāstiprina ne tikai ārējā aizsardzība ar NATO un citu valstu palīdzību, bet arī iekšējās drošības sistēmas, kā arī jāveicina sabiedriskā saliedētība.
Vēstīts, ka pirmdien par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju pavēstīja ES. Tā ir liegusi vairākām Krievijas amatpersonām, kā arī prokrievisko kaujinieku līderiem iebraukt ES un iesaldējusi viņu kontus, kas atrodas ES.
Pagājušajā nedēļā Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu, tomēr Ukrainas austrumos kaujas pilnībā vēl nav rimušas.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
