Algu un sociālo garantiju samazinājumi eiroierēdņiem varētu būt pretlikumīgi

Dalībvalstu lēmums samazināt budžetu, kas skartu Eiropas ierēdņu ienākumus un labklājību, var izrādīties pret Eiropas Savienības (ES) likumiem, tā vērtē juridiskie dienesti. Šobrīd vairākas prasības pret algu samazināšanu un pensiju celšanu jau skata arī Luksemburgas tiesa.

Eksperti norāda, ka Eiropas ierēdņu argumenti galu galā var izrādīties pietiekami spēcīgi, lai viņi šo procesu uzvarētu.

Cilvēki oranžās vestēs, ar plakātiem un arodbiedrību karogiem, šāda aina pirms pāris nedēļām pavērās Eiropas Padomes (EP) un vēlāk arī Eiropas Komisijas (EK) ēkā. Briseles ierēdņi bija devušies streikā, lai protestētu pret dalībvalstu nodomu par vairākiem procentiem samazināt ES kopējo budžetu, kas ietekmētu arī ES ierēdniecību. Dalībvalstis savu lēmumu pamatoja ar to, ka šobrīd taupa pašmājās un uzskata, ka būtu jāierobežo arī ES kopējie tēriņi. Izmaiņas nozīmētu no jauna ieviest nodokli ES amatpersonu algām, 2% griestus algu pieaugumam, kā arī palielināt pensionēšanās vecumu no 63 uz 67 gadiem.

Ierēdņi norādīja, ka tas ir netaisnīgi, jo tādā gadījumā daudziem, īpaši no Eiropas bagātākajām valstīm, izdevīgāk esot meklēt darbu mājās, nevis braukt uz Briseli, un tas nozīmējot, ka institūcijas zaudēšot daudzus spējīgus cilvēkus. Francijai, Vācijai un vēl virknei turīgāko valstu jau tagad esot problēmas ar cilvēku piesaistīšanu. „Problēma īsti nav tajā, cik daudz mēs tagad nopelnām, bet gan, cik daudz kolēģi pelnīs nākotnē un kā mūsu pašu situācija attīstīsies turpmākajos gados,” saka ES ierēdņu arodbiedrības vadītājs Fēlikss Žeradons. „Tas, ko dalībvalstis vēlas darīt, ir pakāpeniski samazināt mūsu samaksu par 0,5% gadā kā minimums un vidēji par 1,6% gadā, kas nozīmētu, ka divdesmit gados mēs zaudētu 30% no mūsu ienākumiem. Ja tam vēl klāt pieliek karjeras iespēju samazinājumu un pensiju ierobežojumus, tad, kā aprēķinājusi Eiropas Komisija, tas nākamajos 15 gados samazinātu Eiropas ierēdņu pirktspēju par 60%.”

ES Padomes juridiskie dienesti ir uzrakstījuši viedokli, kas pēc mediju secinātā, ir pietiekami spēcīgi un varētu pierādīt, ka ierēdņu algu samazināšana un citu labumu apcirpšana varētu būt pretrunā ar ES pamattiesībām.

Patlaban starp ES ierēdņu organizācijām, EP un ES Padomes pārstāvjiem turpinās sarunas.

Šobrīd Eiropas institūciju ierēdņu algas ir krietni virs tā līmeņa, ko saņem vairums ES pilsoņu. Paši ierēdņi norāda, ka zemākais atalgojums ir aptuveni 2500 eiro jeb divi tūkstoši latu. Atšķirībā no līmeņa un pakāpes alga var sasniegt arī vairākus desmitus tūkstošu eiro.

Pēc pēdējiem datiem ES institūcijās strādā vairāk nekā 55 000 ierēdņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti