Iedzīvotāju pirktspēja atkopjas
Pēc ekonomista teiktā, algu kāpums 2023. gadā Latvijā bijis viens no vēsturiski augstākajiem pēdējos gados. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā bruto alga jeb alga pirms nodokļu samaksas 2023. gadā bija 1537 eiro, un vidējais nominālo algu kāpums ir sasniedzis 11,9%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tomēr algu pieaugums 2023. gada pēdējā ceturksnī bijis nedaudz lēnāks par vidējo gadā un sasniedzis 11,6%, salīdzinot ar 2022. gada 4. ceturksni.
Algu kāpumu pēdējā ceturksnī varēja piebremzēt gan nelielais bezdarba pieaugums 2023. gada nogalē, gan arī jau pagājušā gada laikā novērotais inflācijas kritums.
Tomēr, neskatoties uz zemāku pieaugumu nominālajās algās, iedzīvotāju pirktspēja turpina atkopties – visās nozarēs vidējās algas kāpums pārsniedza inflāciju. Salīdzinot algu fonda kāpumu ar inflāciju, redzams, ka algota darba veicēju kopumā nopelnītās naudas pirktspēja pērn auga apmēram par 4%, piebilda "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Turklāt, pēc Migunova sacītā, mazinās arī darba ienākumu nevienlīdzība – darbinieku īpatsvars ar darba samaksu zem 1500 eiro ir samazinājies, kas liecina par to, ka šie darbinieki tagad ir apmaksāti dāsnāk. Daļēji šo veicināja minimālo algu kāpums 2023. gadā, kā arī lēmums par minimālo algu palielinājumu, sākot ar 2024. gada 1. janvāri – daži uzņēmēji, iespējams, palielināja darba samaksu jau iepriekš.
Savukārt straujāks darba samaksas kāpums rada spiedienu uz uzņēmēju izmaksu konkurētspēju.
Uzņēmumu produktivitātes kāpums bijis mērenāks par reālo algu kāpumu, un darbaspēka izdevumi uz saražoto produkcijas vienību pieauga.
"Situācijā, kad darba samaksas izdevumi pieaug straujāk par produktivitāti, uzņēmumiem var nākties konsolidēt izdevumus citās jomās, tostarp mazinās iespējas ieviest jaunas tehnoloģijas, kas tieši būtu nepieciešamas produktivitātes audzēšanai. Ierobežota darbaspēka piedāvājuma apstākļos alternatīvs risinājums algu celšanai uzņēmumā ir mazināt darbinieku skaitu, tomēr arī tas var būt izaicinošs, jo negarantē, ka uzņēmums spēs ātri atrast jaunus darbiniekus, ja tie pēkšņi būs vajadzīgi," sprieda Latvijas Bankas ekonomists.
Algas šogad turpinās pieaugt
Viņš atzīmēja, ka arī 2024. gadā algas turpinās pieaugt straujāk, salīdzinot ar ilgtermiņa vidējo algu kāpumu, ņemot vērā gan minimālās algas palielināšanu, gan zemu darbaspēka piedāvājumu un augstu konkurenci par darbiniekiem. Lai gan aktivitāte darba tirgū pērn gada nogalē drīzāk pavājinājās, 2024. gadam prognozētā pakāpeniskā ekonomikas atveseļošanās Latvijā, ko gada otrajā pusē balstīs atkopšanās ārējā vidē, saglabās samērā strauju algu kāpumu arī turpmāk.
Tikmēr "Luminor" bankas ekonomists lēsa: sagaidāms, ka šogad vidējo algu kāpums būs ievērojami lēnāks - visdrīzāk 7-8% diapazonā.
Tā kā cenu līmenis šogad gandrīz nemainīsies - var būt gan neliela inflācija, gan deflācija - algu pieaugums vienlaikus būs arī pirktspējas pieaugums. Tā temps tātad būs tuvs 2021.gada sniegumam, kad reālās algas auga par 8,1%, vērtēja Strautiņš.
"Ja tas izklausās pārāk skaisti, lai būtu patiesība, tas tiešām ir pārāk skaisti, lai turpinātos ilgi. Algu kāpums gada gaitā bremzēsies, jo uzņēmumi nespēs ilgstoši to uzturēt. IKP [iekšzemes kopprodukts] naudas izteiksmē šogad augs ļoti lēnām, jo nav gaidāms nozīmīgs cenu kāpums ne iekšējā, ne ārējā tirgū. Algu kāpumu bremzēs arī sabiedriskā sektora budžetu ķibeles. Pirmās nopietnās spriedzes pazīmes jau ir redzamas pašvaldībās, kur dažviet ir pieņemti lēmumi pat par algu vai darba laika samazināšanu," norādīja ekonomists.
Viņaprāt, bremzējoties arī privātā sektora algu kāpumam, grūtības agri vai vēlu sasniegs centrālās valdības budžetu. "Skaidrs, ka centrālās valdības paspārnē strādājošajiem algas nesamazinās, nav vairs 2009. gads – ir mainījusies gan ekonomiskās politikas filozofija, gan valsts spēja nosegt nepatīkamu pārsteigumu radītus naudas plūsmas robus ar aizņemšanos. Taču notikumi šogad ietekmēs valsts izdevumus nākamajos gados."
2024. gada valsts budžetā ieplānotais algu pieaugums joprojām ir mērāms padsmitos procentu. Turpmākajos gados atalgojuma pieaugums sabiedriskajā sektorā kļūs krietni pieticīgāks.
"Priekšvēstneši ir redzami jau šodien publicētajos skaitļos. Pērn atalgojums sabiedriskajā sektorā auga par 13,1%, kamēr privātajā sektorā par 11,5%. Gada nogalē šī plaisa strauji paplašinājās – līdz 15% pret 10,1%. Iepriekšējos 10 gados caurmērā privātā un sabiedriskā sektora algu kāpums bija līdzīgs, vidējā starpība bija mazāk nekā viens procentpunkts. 2023. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu algas sabiedriskajā sektorā auga par 102%, bet privātajā sektorā par 122%, šī starpība visdrīzāk atspoguļo ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos – publicētie dati balstīti uz oficiāli deklarētajiem ienākumiem," sprieda "Luminor" bankas ekonomists.
Pēc viņa sacītā, svarīga daļa no makro konteksta ir arī algu attiecība pret IKP. 2020. gadā algu attiecība pret IKP sasniedza visu laiku augstāko punktu jeb 50% no IKP. Cenu kāpumam "palīdzot" uzņēmumu apgrozījumam, 2021. – 2022. gadā algu fonda attiecība pret IKP samazinājās līdz apmēram 47%. Šis skaitlis bija tuvs vidējam pēdējos piecos gados pirms pandēmijas (46,6%). Pagājušā, 2023. gada, skaitļi vēl tiks precizēti, bet algu/IKP koeficients būs ļoti līdzīgs 2020. gada rekordam, visdrīzāk nedaudz augstāks. Šogad, 2024. gadā, šī attiecība turpinās augt, sasniedzot apmēram 52%. Šis koeficients, pēc Strautiņa teiktā, gan nevar augt bezgalīgi, taupības pasākumi gan uzņēmumos, gan sabiedriskajā sektorā ir neizbēgami.
