Makrons mudina Eiropas līderus ar drosmīgiem lēmumiem paātrināt palīdzību Ukrainai

Francijas prezidents Emanuels Makrons aicina Eiropas līderus ar drosmīgiem un inovatīviem lēmumiem paātrināt palīdzību Ukrainai.

Vizītē Zviedrijā šonedēļ viesojās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Vizītes laikā viņš plašāk runāja arī par palīdzību Ukrainai, mudinot Eiropas līderus nākamo mēnešu gaitā pieņemt drosmīgus un inovatīvus lēmumus, lai paātrinātu un palielinātu palīdzību Ukrainai.

Makrons uzskata, ka Eiropai nākamajos mēnešos ir jāpalielina atbalsta apjoms. Viņaprāt, ja karā uzvarētu Krievija, kontinentam vairs nebūtu drošības pamata un arhitektūras.

Makrons arī uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai aizstāvēt Ukrainu ar vai bez ASV militārā atbalsta.

ASV palīdzība

ASV finansiālā un militārā palīdzība Ukrainai ir apturēta, jo republikāņi Kongresā bloķē atbalsta paketi centienos panākt stingrāku imigrācijas un robežu politiku.

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss izteicies, ka nespēja nodrošināt Ukrainai adekvātu militāro palīdzību Rietumu sabiedrotajiem nozīmētu vēsturiska mēroga kļūdu. Bērnss skaidrojis, ka ieroču piegādāšana Ukrainai nostādīs valsti labākā pozīcijā, lai tā spētu risinātu sarunas par savu likteni, tādējādi nodrošinot Ukrainai ilgtermiņa uzvaru un Krievijai stratēģisku zaudējumu.

Izdevums "Politico" vēsta, ka ASV piegādās Ukrainai pirmo jaunu tālas darbības rādiusa bumbu partiju. Šī bumba var dot triecienu 160 kilometru attālumā, paplašinot Ukrainas tālas darbības spējas. Ukrainas rīcībā jau ir "Storm Shadow/SCALP" un "ATACMS" raķetes. Jauno bumbu var palaist, izmantojot ASV ražotās augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas "HIMARS".

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti