Nadeždins iesniedza savu atbalstītāju parakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas tagad pieteikumu izskatīs un pieņems lēmumu, vai viņš var kandidēt vēlēšanās.

Par nogalinātā opozīcijas līdera Borisa Ņemcova tuvu līdzgaitnieku uzskatītais Nadeždins solījis izbeigt karu Ukrainā un pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir savācis reģistrācijai nepieciešamos 100 000 parakstu.

Nadeždins Krievijas politikā ir vairāk nekā 30 gadu. Savulaik viņš bijis Piemaskavas Dolgoprudnijas pilsētas padomes deputāts, kā arī neilgu laiku bijis likumdevējs Valsts domē.

Kā sarunā ar ziņu aģentūru AFP atzina Nadeždins, izredzes, ka viņam varētu ļaut kandidēt vēlēšanās vai uzstāties valsts televīzijā, nav lielas.

Lai ar saviem parakstiem apliecinātu atbalstu Nadeždina kandidēšanai, visā Krievijā pie parakstu vākšanas centriem veidojās atbalstītāju rindas.

Centrālajai vēlēšanu komisijai lēmums jāpieņem desmit dienu laikā. Šajā laikā tai būs jāpārliecinās par iesniegto parakstu autentiskumu.

Jau ziņots, ka Krievijas vēlēšanu komisija jau daudzkārt iepriekš anulējusi Kremlim netīkamo kandidātu savāktos parakstus dalībai visdažādāko līmeņu vēlēšanās, faktiski nodrošinot, ka vēlēšanās var startēt vienīgi valdošā totalitārā režīma ielikteņi vai tādu fiktīvo opozīcijas partiju pārstāvji.

Nadeždins balotējas no partijas "Pilsoniskā iniciatīva", viņš pauž pretkara uzskatus un publiski izteicies pret diktatora Vladimira Putina politiku. Viņa kandidēšanu ar saviem parakstiem atbalstījuši arī daudzi krievi, kas aizbēguši uz ārzemēm, kas varētu būt pietiekams pamats totalitārā režīma varasiestādēm, lai anulētu viņu parakstus.

Valsts domē viņš bija Labējo spēku savienības deputāts. 

Kremļa preses sekretāram Dmitrijam Peskovam žurnālisti jautāja, vai Kremlis Nadeždinu uzskata par konkurentu Vladimiram Putinam un saskata draudus viņa kandidēšanā vēlēšanās, uz ko amatpersona atbildēja noliedzoši.

"Nekādā gadījumā. Mēs neuzskatām viņu par konkurentu," sacīja Peskovs.

Eksperti gan iepriekš norādījuši, ka demokrātiskās opozīcijas veterānu Borisu Nadeždinu Putina administrācija bija iecerējusi opozicionāra "lomai" vēlēšanās, kāda, piemēram, iepriekš bijusi Ksenijai Sobčakai.

Nadeždins vēlmi kandidēt skaidroja ar apņēmību nepieļaut Krievijas tālāku krišanu bezdibenī un cerību ieraudzīt brīvu un atvērtu Krieviju.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks no 2024. gada 15. marta līdz 17. martam.

Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ gaidāmais balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.

Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota.

2020. gadā tika apstiprināti Krievijas konstitūcijas grozījumi, kas Putinam paver iespēju palikt amatā vismaz līdz 2036. gadam (tad viņam būs 83 gadi).

Krievijas liberālās opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs jau vairākus gadus ir ieslodzīts cietumā, bet prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums ir radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām.

Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.