Slovākijas vēlēšanu rezultātā Eiropas Savienībā var parādīties «Orbāns Nr. 2»

Slovākijas vēlētāji sestdien veiks savu izvēli parlamenta vēlēšanās. Vairākums pirmsvēlēšanu aptauju līdz šim uzrāda lielāko atbalstu bijušā premjerministra Roberta Fico pārstāvētajam spēkam "Virziens" (Smer). Tas izraisa bažas par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts Slovākijas turpmāko ārpolitisko kursu, jo Fico izcēlies ar Ungārijas premjeram Viktoram Orbānam līdzīgu retoriku pret Ukrainu un Rietumu vērtībām.

ĪSUMĀ:

  • Slovākijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu varētu iegūt ekspremjera Roberta Fico vadītā partija.
  • Fico iespējamā atgriešanās pie varas raisa bažas par Ukrainai un Rietumiem nedraudzīgas politikas īstenošanu.
  • Fico jau paziņojis, ka viņa valdība neturpinātu ieroču un munīcijas piegādes Ukrainai.
  • Šādas retorikas dēļ Fico nereti salīdzināts ar Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu.
  • Taču valdības veidošanā iespējami vairāki scenāriji, kas paver ceļu arī liberālo spēku nākšanai pie varas.

Pretrunīgi vērtētais Fico pēc atkāpšanās no amata 2018. gadā un zaudējuma 2020. gada vēlēšanās ir bijis opozīcijā. Priekšvēlēšanu kampaņā viņš līdz šim sekmīgi izmantojis aizvadīto gadu krīzes un valdības darba kritiku.

Politikas vērotāji izteikuši bažas, ka gadījumā, ja jaunā valdība tiks izveidota Fico vadībā, Slovākijas politika attiecībā uz Ukrainu, Eiropas Savienību un NATO kļūs labvēlīgāka Krievijai.

Vienlaikus atsevišķi Slovākijas procesu vērotāji nav gatavi uzreiz paredzēt tik pesimistisku scenāriju, norādot uz iepriekšējo pieredzi, tai skaitā Fico faktisko rīcību. Turklāt pēdējās aptaujās ir novērojams atbalsta pieaugums partijai "Progresīvā Slovākija" (Progresívne Slovensko, PS).

Aptaujā, kas veikta pēc laikraksta SME pasūtījuma, "Progresīvā Slovākija", iepriekš ilgstoši aptaujās otrs populārākais politiskais spēks, ir nedaudz apsteigusi Fico pārstāvēto partiju (19,7 procenti pret 19,4 procentu atbalsta Smer). Salīdzinājumam – jaunākajā aptaujā, kuru veikusi firma IPSOS pēc laikraksta Denník N pasūtījuma, PS no Smer atpaliek tikai par 0,8 procentpunktiem (19,8 procenti pret 20,6 procentiem). Visbeidzot, aptaujā, kas veikta pēc kanāla TV JOJ 24 pasūtījuma, PS būtu gatavi atbalstīt 18 procenti, savukārt Smer – 17,7 procenti vēlētāju.

Slovākijas politikā valda ilgstoša nestabilitāte

Roberts Fico atkāpās no premjera amata 2018. gadā pēc tam, kad sabiedrības sašutumu izraisīja pētnieciskā žurnālista Jana Kucjaka slepkavība, kuras rezultātā Slovākija pieredzēja plaša mēroga protestus pret augsta līmeņa korupciju.

Kucjaks cita starpā izmeklēja itāļu mafijas saiknes ar Slovākijas valdības amatpersonām, kā arī ar tā laika politisko eliti saistītiem uzņēmējiem. Pēters Pellegrīni, kurš stājās Fico vietā kā premjerministrs, sabiedrības acīs tika uztverts krietni pozitīvāk, un Smer šajā laikā centās sevi pozicionēt kā stabilitātes garants.

Taču Smer cieta zaudējumu 2020. gada vēlēšanās, kurā ceturtdaļu balsu ieguva centriski labējais spēks "Vienkāršie cilvēki un neatkarīgas personības" (OĽaNO). Partija, kuras platformā bija izvirzīta cīņa pret korupciju, izveidoja valdību ar plaša politiskā spektra pārstāvību, ieskaitot kristīgos demokrātus un nacionālistus.

Tomēr partijas pārstāvja, premjerministra Igora Matoviča vadībā ministru kabinetam tika pārmesta haotiska rīcība Covid-19 pandēmijas laikā un jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arī par pieaugošajām energoresursu cenām. Pieauga arī saspīlējums koalīcijas partneru starpā, 2021. gadā diviem no partneriem draudot pamest koalīciju, ja Matovičs neatkāpsies.

Viņa vietā nāca finanšu ministrs Eduards Hegers, kura vadītā valdība noturējās nedaudz vairāk par pusotru gadu. Libertārās ievirzes partija "Brīvība un solidaritāte" (SaS) 2022. gada septembrī paziņoja par aiziešanu no valdošās koalīcijas domstarpību dēļ.

Tikmēr Hegera vadītā valdība krita pagājušā gada decembrī, pēc tam kad tā parlamentā zaudēja uzticības balsojumu. Šī gada janvārī Slovākijas likumdevēji nobalsoja par pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu septembrī.

Kampaņā lielākais uzsvars uz ekonomiku un sociāliem jautājumiem

Partiju platformās un kampaņā uzsvars pamatā tiek likts uz ekonomiska rakstura, sociāla rakstura jautājumiem, kā arī pozīcijām plašāka mēroga jautājumos, tai skaitā sadarbībā ar ES un NATO. Kā norādīts ASV domnīcas Atlantic Council analīzē, vairākām partijām ir kritiska vai pat izteikti negatīva nostāja jautājumos, kas saistīti ar migrāciju vai seksuālo minoritāšu tiesībām.

OĽaNO ir starp partijām, kuru prioritātes arī šajās vēlēšanās ir saistītas ar korupcijas apkarošanu. Par lielāku valsts lomu labklājības nodrošināšanā iestājas kā Smer, tā arī Pētera Pellegrīni vadītā partija "Balss" (Hlas).

Slovākijas ziņu aģentūra TASR, vēstot par otrdien notikušo politisko partiju līderu televīzijas debatēm, ziņo, ka tajās dominēja jautājumi, kas saistīti ar valsts robežas drošību, kā arī ekonomiska rakstura jautājumi.

Partiju līderi saskatīja reālas izredzes atjaunot robežkontroli ar kaimiņvalstīm pēc tam, kad Polija atjaunoja pārbaudes uz robežas ar Slovākiju. PS līderis Mihals Šimečka pauda gatavību atjaunot robežkontroli uz Slovākijas ārējās robežas, taču pārmeta parlamenta deputātiem nespēju iepriekš risināt pieaugošo migrācijas spiedienu.

Ekonomiskajos jautājumos Pellegrīni un Fico bija līdzīgās domās par lielākām investīcijām valsts reģionos un tādu taupības pasākumu īstenošanu, kas neskar sociālos standartus, kamēr Šimečka uzsvaru lika uz mērķētu valsts atbalstu. Pārvaldības jautājumos Fico apliecināja gatavību cīnīties par premjerministra amatu un pārmeta PS pieredzes trūkumu valsts pārvaldībā.

Šimečka neuzskata, ka partijas pieredzes trūkums izpildvarā liegtu tai labi pārvaldīt valsti, norādot uz PS biedru praktisko pieredzi. Tikmēr SaS līderis Rihards Suliks atbildēja uz Fico pausto, ka Smer atrašanās pie varas bija sekmējusi korupcijas iznīcinošo ietekmi Slovākijā.

Daļā sabiedrības valda prokrievisks skatījums

Lielāka uzmanība šo vēlēšanu kontekstā ir pievērsta jautājumā par to, kāda būs tālākā valsts politika attiecībā pret atbalstu Ukrainai. Vairāki pētnieki un ārzemju mediji vērš uzmanību uz to, ka šīs vēlēšanas izšķirs prokrieviskais (vai arī antirietumnieciskais) skatījums, kāds valda daļā sabiedrības un arī politiķu.

Šī gada pavasarī veiktajā domnīcas GLOBSEC aptaujā uz jautājumu, kas ir atbildīgs par karu Ukrainā, Slovākijā tikai 40 procentu aptaujāto uzskata, ka vainojama Krievija, kamēr 34 procenti vaino Ukrainu.

56 procenti aptaujāto slovāku uzskata ekonomiskās sankcijas pret Krieviju par neefektīvām. Turklāt 50 procentu aptaujāto saskata ASV kā draudu nacionālajai drošībai, tādējādi izceļoties uz Austrumeiropas valstu fona.

Uzskatāms piemērs ir Fico personīgā un arī viņa pārstāvētā politiskā spēka prokrieviskā nostāja. Vēl 2015. gadā pēc Krimas aneksijas Fico Maskavā tikās ar Krievijas prezidentu, pārrunājot ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus.

Nesenā sarunā ar ziņu aģentūru Associated Press Fico norādījis jau vairākkārt iepriekš pausto, ka Slovākija uz Ukrainu vairāk nesūtīs ieročus vai munīciju, ja viņa pārstāvētā partija veidos valdību.

Turklāt viņš uzskata, ka kara iznākumu nevarēs izmainīt jebkāds Rietumu piegādāto ieroču daudzums. Viņaprāt, Eiropas Savienībai un ASV ir jāizmanto sava ietekme, lai piespiestu Krieviju un Ukrainu panākt kompromisa vienošanos par mieru.

"Naivi domāt, ka Krievija atstās Krimu. Naivi domāt, ka Krievija jebkad pametīs teritoriju, kuru tā kontrolē Ukrainā", tā savu redzējumu pamato Fico.

Krievijas ietekmei ir senas saknes

nesen publicētā pārskatā norāda nevalstiskā organizācija EU Disinfolab, Slovākijā ir novēroti Krievijas mēģinājumi ietekmēt sabiedrisko domu, kas veicina sabiedrības polarizāciju ideoloģiska un ģeopolitiska rakstura jautājumos. Taču par tiešu Krievijas ietekmi Slovākijas politikā runāt varētu būt arī pārsteidzīgi.

Kā sarunā ar Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība norāda Prāgā bāzētās Starptautisko lietu asociācijas pētniece Nikoleta Nemečkajova, "Kremlim nav jāveic tieši mēģinājumi ietekmēt sabiedrisko domu un arī vēlēšanu rezultātus".

Tā vietā Slovākijas politiskie spēki izmanto sabiedrībā valdošo noskaņojumu, tai skaitā pret Krieviju, ar nolūku uzvarēt vēlēšanās, atzīmē pētniece.

Simpātijas pret Krieviju atsevišķās sabiedrības daļās meklējamas gan nostaļģijā pēc valsts komunistiskās pagātnes, gan piedzīvojot vilšanos ar dzīvi Eiropas Savienībā, gan arī vēsturiskos apsvērumos.

Nemečkajova kā piemēru min 19. gadsimtā valdījušo redzējumu par Krieviju kā lielo austrumu brāli, kas atbrīvotu slovākus no Austroungārijas ietekmes.

Iespējami vairāki scenāriji

Neskaidrību par to, kāds vēlēšanu iznākums ir sagaidāms, var saskatīt arī no Slovākijas politikas vērotāju sniegtajām prognozēm. Mets Boiss, Džordža Vašingtona universitātes pasniedzējs, savā pētījumā paredz trīs iespējamus vēlēšanu iznākuma scenārijus, atzīmējot, ka valsts turpmāko ārpolitisko virzienu, visticamāk, izšķirs mazās partijas.

Pirmajā koalīcijas scenārijā valdību veidotu Roberta Fico vadībā, viņa partijai Smer sadarbojoties ar labēji radikālajiem spēkiem Republika un Slovāku nacionālo partiju (SNS), un potenciāli ar kādreizējā sabiedrotā Pētera Pellegrīni pārstāvēto spēku Hlas.

Kā norāda pētnieks, "Fico tik ļoti cīnās par varu un reabilitāciju, ka ir grūti iedomāties viņu negribam ceturto termiņu premjerministra amatā".

Jebkurā iznākumā, kur pie varas ir Smer, sagaidāma mazāk uz reformām orientēta un Kremlim draudzīgāka politika.

Otrajā scenārijā Boiss piedāvā centrisku koalīciju, kuras kodolā būtu PS. Lai tā veidotu valdību, pētnieka skatījumā labs rezultāts būtu jāuzrāda arī centriski labējām partijām un jācer, ka varētu pievienoties atsevišķi Hlas biedri. Boisa redzējumā tiktu dots spēcīgs signāls par galveno iekšpolitikas un ārpolitikas prioritāšu turpinājumu, bet var pareģot arī valdības nestabilitāti.

Trešajā scenārijā Boiss prognozē kreisi orientētu koalīciju, kuras veidošanu visticamāk uzticētu Pēteram Pellegrīni. Šādā scenārijā partijas Hlas galva meklētu sabiedrotos Smer, PS un mazāko partiju vidū. Pētnieka ieskatā Pelegrīni savā valdības vadīšanas laikā 2018.–2020. gadā darbojās "kaut cik atbildīgi" un ir centies mazināt bažas par Slovākijas iekšpolitikas un ārpolitikas izmaiņām.

Ārpolitikas pamatprincipiem jāpaliek nemainīgiem

Varšavā bāzētā Austrumu pētījumu centra pētnieks Kšištofs Denbjecs savā komentārā atzīmē, ka ir iespējami divi potenciālie valdības modeļi.

Pirmais, kas ir vairāk ticams, ietvers Smer kā virzītājspēku un Hlas, kā arī potenciāli SNS, tādējādi atjaunojot koalīcijas modeli, kāds tas darbojās no 2016. līdz 2020. gadam.

Daudz mazāka iespēja izveidot valdību ir centriski labējām un liberālām partijām. Lai tāda koalīcija varētu tikt izveidota, pēc iespējas vairāk partijām no šiem blokiem jāiekļūst parlamentā, un pagaidām pārliecināta par savu rezultātu pētnieka redzējumā var būt tikai PS.

Pārējie izaicinājumi būtu Hlas pieņemšanā šādā koalīcijā, kas varētu būt grūti pieņemama OĽaNO, un kompromisi morāla, sociāla un ekonomiska rakstura jautājumos, kurus nāktos pieņemt iespējamajiem koalīcijas biedriem.

Kaut arī Denbjeca vērtējumā izmaiņas ārpolitikā būs sagaidāmas, tās nebūs tik izteiktas, kā to ataino starptautiskajos medijos.

Turklāt pētnieks norāda, ka kampaņas gaitā Fico ir arī uzsvēris, ka nemainīs valsts ārpolitikas principus, ar to domājot tās dalību ES un NATO.

Vairāk paredzamas pētnieka ieskatā ir izmaiņas valsts iekšpolitikā, kur Smer un potenciālie sabiedrotie ir gatavi veikt pasākumus, kas uzlabotu slovāku dzīves stāvokli. Tajā pašā laikā Fico atgriešanās pie varas palielina risku atgriezties pie policijas politizācijas mehānisma, kā to atklāja Kucjāka slepkavības izmeklēšana, vai plaša mēroga klientelisma.

Attiecībā uz pretrunīgi vērtētiem morāla rakstura jautājumiem Denbjecs uzskata, ka Smer pieturēsies pie status quo: kaut arī partija iebilst pret civilo partnerattiecību institūta ieviešanu, tā nevēlas veikt izmaiņas liberālajā abortu regulējumā.

Tuvināšanās Orbāna valdības stilam

Skepsi par atsevišķos ārzemju medijos novērotajām prognozēm, ka Slovākijā varētu tikt ievēlēta prokrieviska valdība, savā komentārā paudis Bratislavā iznākošā izdevuma The Slovak Spectator apskatnieks Džeimss Tomsons.

Tā kā piecu procentu barjeru varētu pārvarēt astoņas līdz deviņas partijas, koalīcijas veidošanas sarunas, visticamāk, novestu pie kārtējās nesakarīgās interešu, nevis politiku koalīcijas, piebilstot, ka vairums partiju jau sen iztiek bez politikām.

Arī viņa ieskatā Fico valdība varētu apturēt aktīvu atbalstu Ukrainai, tikmēr retorikas un kronisma (draugu būšanas) ziņā tuvinātos Viktora Orbāna valdības stilam Ungārijā. Tā tiktu mesta ēna policijas izmeklēšanām par plaša mēroga korupciju policijas amatpersonu, tiesnešu un prokuroru vidū (šīm personām ir izvirzītas apsūdzības vai tās ir stājušās tiesas priekšā).

Taču, vadoties pēc iepriekšējās Fico rīcības, viņa kvēlajai antirietumnieciskajai retorikai nav doma mainīt ES un NATO dalības pamatprincipus.

Tomsons pieļauj arī liberāli orientētas valdības, kuru vada vai kuras sastāvā ir PS, nākšanu pie varas. Tas savukārt pastiprinātu antipopulistisko tendenci, kuras saknes meklējamas aizvadīto divu gadu laikā Čehijā līdz ar prezidenta Petra Pavela un premjerministra Petra Fialas ievēlēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti