Atsaucoties uz valdībā iesniegto likumprojektu, Krievijas ziņu aģentūra TASS pauda, ka ārvalstnieks, kas iebraucis Krievijā, piekritīs ievērot dažādus aizliegumus, kas noteikti ar mērķi aizsargāt Krievijas nacionālās intereses un apņemas nediskreditēt Krievijas Federācijas ārpolitiku un iekšpolitiku.
Saskaņā ar pieejamo likumprojekta saturu, kas nonācis arī TASS rīcībā, ārvalstniekiem, kas ieceļos Krievijā, turpmāk būs liegts:
- Traucēt Krievijas valsts iestāžu darbību;
- Noliegt laulību kā savienību tikai starp vīrieti un sievieti un propagandēt "netradicionālas seksuālās attiecības";
- Diskreditēt Krievijas valsts politiku, valsts iestāžu un amatpersonu darbu;
- Izplatīt informāciju, kuras mērķis ir "sagrozīt vēsturisko patiesību par padomju cilvēku varoņdarbiem, aizstāvot Tēvzemi, kā arī viņu ieguldījumu uzvarā pār fašismu";
- Nevērīgi izturēties pret Krievijas vidi, dabas resursiem, materiālajām un kultūras vērtībām;
- Izrādīt necieņu pret Krievijas iedzīvotāju reģionālo un etnisko kultūru dzīvesveidu daudzveidību un "tradicionālajām krievu garīgajām un morālajām vērtībām".
Nav gan zināms, kāds sods varētu draudēt personām par šī apliecinājuma pārkāpšanu. Kremlis izsmeļošāku informāciju par plānoto likumu atteicās sniegt.
Likumprojekts drīzumā tiks iesniegs izskatīšanai Krievijas parlamenta apakšpalātā Valsts domē.
Krievijas Valsts domes Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs, kurš piedalījies arī šī likuma izstrādē, sacīja, ka tas lielā mērā jau ir sagatavots, taču joprojām tiek spriests, kādi papildu punkti šajā "lojalitātes" apliecinājumā jāiekļauj.
Krievija, kur Kremļa opozīcija tiek būtiski apspiesta, gatavojas 2024. gada prezidenta vēlēšanām, kurās, visticamāk, savu līdzšinējo vietu amatā līdz pat 2030. gadam nostiprinās pašreizējais valsts līderis Vladimirs Putins.
Šobrīd Krievijā vislielāko ārvalstnieku īpatsvaru veido ieceļotāji no Vidusāzijas. Viņi arī plaši vervēti dalībai Krievijas uzsāktajā karā Ukrainā, vēstīja ziņu aģentūra AFP.
Liela daļa rietumnieku Krieviju pameta pēc tam, kad Maskava pērn uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Bailēs par savu darbinieku drošību un Maskavai ieviešot stingrus cenzūras likumus, arī Rietumu plašsaziņas līdzekļi ievērojami samazinājuši klātbūtni Krievijā.
Sākot ar 2023. gada augustu, Krievija sāka izsniegt elektroniskās vīzas 55 valstu, tostarp arī Baltijas valstu pilsoņiem. Elektroniskās vīzas uz Krieviju tiek izsniegtas pēc ārvalstu pilsoņa pieteikuma, kas jāaizpilda Krievijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.
