Putina rokaspuisis Medvedevs nosaucis Odesu, Harkivu un Kijivu par «krievu pilsētām»

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs nosaucis Ukrainas lielākās pilsētas Kijivu, Harkivu un Odesu par "krievu pilsētām", liekot noprast, ka Krievijā valdošais režīms negrasās samierināties ar pašlaik iekaroto Ukrainas teritoriju un plāno turpināt noziedzīgo uzbrukumu.

"Odesa, Dņipropetrovska, Harkiva, Mikolajiva, Kijiva – tās ir krievu pilsētas, tāpat kā citas pagaidu okupētās. Papīra kartēs un elektroniskos planšetdatoros tās visas pagaidām vēl ir marķētas dzelteni zilās krāsās," pavēstīja Medvedevs, atbildot uz Krievijas propagandas aģentūras "RIA Novosti" jautājumu par miera sarunu iespējamību 2024. gadā.

Medvedevs apgalvo, ka miera sarunas esot iespējamas, taču Krievija nav atteikusies no savas "speciālās militārās operācijas" mērķiem: Ukrainas karaspēka atbruņošanas, lai piespiestu tagadējo Ukrainas valsti atteikties no "neonacisma ideoloģijas".

Krievijas diktatora Vladimira Putina līdzgaitnieks Medvedevs nereti izteicis draudus Ukrainai, kas jau gandrīz divus gadus atvaira agresorvalsts Krievijas uzbrukumu.

Kremlis liekulīgi apgalvo, ka neesot pret miera sarunām, taču daudzas pazīmes liecina, ka Putina režīms gatavojas ilgam karam. Piemēram, nākamā gada Krievijas militārais budžets palielināts par gandrīz 70%.

Nesen arī pats Krievijas vadonis Putins paziņoja, ka "Odesa ir krievu pilsēta" un visa Ukrainas dienvidaustrumu teritorija esot "vēsturiskās Krievijas zemes".

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti