Kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā pagājušā gada sākumā Krievija, neraugoties uz pastāvīgi augsto inflāciju un vājo rubļa kursu, ir palielinājusi ieroču ražošanu un ieguldījusi milzīgus līdzekļus savā militārajā mašinērijā.

Dokumentā teikts, ka militārie izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugs par vairāk nekā 68%, sasniedzot gandrīz 10,8 triljonus rubļu (105,5 miljardus eiro), kas ir aptuveni 6% no Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un vairāk nekā sociālajai politikai paredzētie izdevumi.

Krievijas militārie izdevumi 2024. gadā būs aptuveni trīs reizes lielāki nekā izdevumi izglītībai, vides aizsardzībai un veselības aprūpei kopā, liecina aģentūras AFP aprēķini.

"Ekonomiskās politikas fokuss mainās no pretkrīzes programmas uz valsts attīstības mērķu veicināšanu," teikts Krievijas Finanšu ministrijas dokumentā.

Tajā norādīts, ka tas ietver "valsts aizsardzības spēju stiprināšanu" un četru Ukrainas apgabalu – Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas – "integrāciju". Krievija pērn paziņoja par šo apgabalu aneksiju. Lielākā daļa pasaules valstu neatzīst nelikumīgo aneksiju.

Militāro izdevumu palielināšana notiek laikā, kad Krievijas Centrālā banka brīdinājusi, ka 2023. gada otrajā pusgadā ekonomikas izaugsme palēnināsies un inflācija pārsniegs bankas noteikto mērķi – četrus procentus.

Krievijas vadonis Vladimirs Putins un citas amatpersonas lielākoties cenšas noniecināt kara ekonomiskās sekas, apgalvojot, ka Krievija lielā mērā ir pārdzīvojusi Rietumu sankcijas.