Šā gada 18. oktobrī beidzas pret Irānu vērstās ANO Drošības padomes rezolūcijas termiņš. Šī rezolūcija liedz Irānai tirgot raķetes, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 kilometrus.
"Fateh-110" un "Zolfaghar" ir operatīvi taktiskās ballistiskās raķetes. Tās spēj trāpīt mērķiem 300 līdz 700 kilometru attālumā.
"Kara izpētes institūta" ziņojumā norādīts, ka, ANO rezolūcijas termiņam beidzoties, Krievija spēs saņemt Irānas ražotās raķetes. Par Maskavas centieniem nodrošināt Irānas ballistisko raķešu piegādes kļuva zināms jau pērnā gada rudenī.
Savukārt šā gada martā britu laikraksts "Financial Times" vēstīja, ka Krievija iepriekš atturējās no Irānā ražotu ballistisko raķešu iegādes, baidoties, ka reaģējot ASV nodos Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes ATACMS.
Vēl šīs vasaras sākumā Lielbritānijas bezmaksas televīzijas ziņu kanāla "Sky News" rīcībā nonāca kāds 16 lappušu dokuments – pērnā gada septembrī starp Irānas Bruņoto spēku, Aizsardzības un loģistikas ministriju, kā arī Krievijas uzņēmumu "Rosoboronexport" noslēgtais līgums.
Dokumentā bija uzskaitīta artilērijas un tanku lādiņu, kā arī raķešu iegāde, kuru kopējā vērtība pārsniedza vienu miljonu ASV dolāru. Tika norādīts, ka līgumā minētās vienības gan, visticamāk, ir tikai "ieroču paraugi", kas piedāvāti pirms tālākiem sūtījumiem.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
