Slovākijas politologs: Pēc vēlēšanām pie varas var nākt Ukrainai nedraudzīga valdība

Ukrainai ir saspīlētas attiecības ar Ungāriju un pēdējā laikā arī ar priekšvēlēšanu kampaņas pārņemto Poliju, bet līdzīgas problēmas ukraiņiem var rasties ar vēl vienu kaimiņvalsti – Slovākiju, kur sestdien notiks parlamenta vēlēšanas.

Slovākijas Zinātņu akadēmijas Politikas zinātnes institūta direktors, doktors Jurajs Marušjaks intervijā Latvijas Radio secina, ka šobrīd aptauju līderpozīcijās esošā ekspremjera Roberta Fico retorika ir ļoti līdzīga Ungārijas premjera Viktora Orbāna saukļiem.

Intervija ar Slovākijas politologu Juraju Marušjaku
00:00 / 08:00
Lejuplādēt

Slovākijas parlamenta vēlēšanas solās būt sīvas, un nevienam no politiskajiem spēkiem, visticamāk, neizdosies iegūt absolūto vairākumu. Galvenā uzmanība pievērsta opozīcijā esošai kreisi populistiskajai partijai "Smer-SD" un tās līdera Fico izteikumiem.

Fico solījies pārtraukt militāra atbalsta sniegšanu Ukrainai, piebilstot, ka galu galā būs nepieciešamas miera sarunas. Viņš apgalvo, ka Krievija nekad neaizies no Krimas vai citām sagrābtajām teritorijām.

Latvijas Radio žurnālists Rihards Plūme aicināja politologu Marušjaku uz sarunu par vēlēšanām Slovākijā un to iespējamām sekām.

Rihards Plūme: Sākumā vēlējos jums lūgt raksturot šī brīža politisko situāciju Slovākijā. Starp kuriem spēkiem norit galvenā cīņa šajās vēlēšanās?

Jurajs Marušjaks: Izskatās, ka galvenā cīņa ir starp "Smer-SD", kas oficiāli sevi deklarējuši kā sociāldemokrātus, taču partijas līderu retorika ir radikāli citādāka nekā Rietumu sociāldemokrātiem. Tā ir bijušā premjera Roberta Fico partija, kurš bija premjers 12 gadus.

Un tās pretinieks ir partija "Progresīvā Slovākija". Tā ir jaunu centriski liberālu personu partija, tā ir liberāla un uz Rietumiem orientēta. Fico ir mainījis savu proeiropeisko un prorietumniecisko retoriku uz prokrievisku un antiukrainisku retoriku. Šis pagrieziens jau bijis atklāti redzams kopš 2018. gada.

Kādēļ Fico retorika ir tik krasi mainījusies?

Droši vien tādēļ, ka Roberta Fico vēlētāji bieži ir prokrieviski orientēti. Es domāju, ka 2018. gadā, kad Slovākijā norisinājās protesti pret korupciju, viņš tos uztvēra kā Rietumu intrigu rezultātu. Un, no otras puses, parādījās jaunas prorietumnieciskas un proeiropeiskas partijas, kā "Progresīvā Slovākija" vai arī bijušā prezidenta Andreja Kiskas partija, kas paziņoja, ka nekad nepievienosies koalīcijai ar Robertu Fico. Tādēļ tagad Fico vienīgā iespējamā vēlētāju un potenciālā koalīcijas partneru bāze ir antirietumnieciskas un labējās populistu partijas.

Pirms vēlēšanām daudz dzirdams tas, ka vēlēšanu rezultātā Kijiva varētu zaudēt vienu no saviem sabiedrotajiem Eiropā. Fico ir bijis diezgan skeptisks attiecībā uz tālāku Slovākijas atbalstu Ukrainai.

Nevarētu teikt, ka viņš ir tikai skeptisks, jo viņš atklāti ir pateicis, ka nekāda militārā atbalsta Ukrainai nebūs, tikai humānais atbalsts. Šāda veida retorika ir līdzīga Ungārijas premjera Viktora Orbāna retorikai.

Ja Robertam Fico kā nākamajam potenciālajam premjeram būs jāvada Slovākijas valdība, kāda būs patiesā Slovākijas politika attiecībā pret Ukrainu? Vai tiešām tā būs tik radikāla, vai arī Fico izteikumi vērtējami kā priekšvēlēšanu retorika?

Es neesmu pietuvināts šim procesam, un man ir grūti izteikt prognozes, bet tas noteikti būs atkarīgs no paša Roberta Fico un politiskajiem partneriem. Bet domāju, ka tagad viņa fons ir citādāks, nekā pirms 2018. gada vai vēl pirms 2020. gada. Protams, ir novērojams, ka Ukraina dod asas atbildes uz radikālu retoriku tās virzienā un tas varētu novest pie attiecību pasliktināšanās starp abām valstīm.

Slovākija līdz šim ir atbalstījusi Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju. Attēlā: Slovākijas preziden...
Slovākija līdz šim ir atbalstījusi Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju. Attēlā: Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova uzņem Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš bija ieradies vizītē Slovākijā, 2023. gada jūlijā

Fonā ir arī strīds par Ukrainas graudu importa ierobežojumiem. Tas gan šķietami vismaz ar Slovākiju ir atrisināts?

Šķiet, ka šis strīds ir atrisināts, bet ir skaidrs, ka gan Slovākijā, gan Polijā šī problēma parādījās diezgan sensitīvā laikā pirms vēlēšanām. Arī Polijā pēc trīs nedēļām būs parlamenta vēlēšanas. Un, protams, dažas politiskās partijas arī Polijā izmanto antiukrainisku retoriku. Tātad domāju – ja nebūs problēmas ar graudiem, iespējams, parādīsies kāda cita problēma.

Nevaru konkrēti apgalvot, ka šī problēma ar graudiem tika izmantota arī Slovākijā priekšvēlēšanu retorikā, taču Fico piesauc citas problēmas, un, piemēram, viņa partijas priekšsēdētāja vietnieks Ļubošs Blaha ir teicis, ka Slovākija sniedz palīdzību tikai Ukrainai, bet nesniedz to slovākiem. Tas ir plaši izplatīts, un šī retorika izskan jau kopš pirmajiem mēnešiem, kad sākās karš.

Vai no citiem Slovākijas partneriem ir jaušams satraukums par iespējamo nākamo valdību? Vai ir bažas par to, ka Roberts Fico var kļūt par Ungārijas premjera Viktora Orbāna sabiedroto?

Jā, protams, tādas bailes pastāv, tas gan, protams, netiek pateikts tiešā veidā. Piemēram, Čehijas prezidents Petrs Pavels jau ir norādījis uz to netieši, ka tas var kaitēt arī attiecībām starp Čehiju un Slovākiju.

Bet ko liecina aptaujas par pašas Slovākijas sabiedrības attieksmi attiecībā uz atbalstu Ukrainai?

Ir dažādas sabiedriskās domas aptaujas dažādos portālos, ko iespējams salīdzināt. Arī Ungārijas premjers Viktors Orbāns sabiedrībā ir ļoti populārs. Un ir arī sabiedriskās domas aptaujas, kas liecina par to, ka liela daļa Slovākijas sabiedrības vaino Ukrainu vai Rietumus kā atbildīgus par karu Ukrainā.

Cik grūts galu galā var izrādīties nākamās valdības veidošanas process, ņemot vērā, ka aptaujas liecina par diezgan sīvu konkurenci?

Vēlēšanu rezultāti ir diezgan neprognozējami, jo daudzas politiskās partijas balansē uz ievēlēšanas sliekšņa. Tātad šī ir galvenā problēma, ka pašlaik izskatās, ka daudzas partijas balansē ap 5% vai 6% vēlētāju balsu, kas nozīmē, ka šīs partijas varētu neiekļūt parlamentā. Politiskā aina pēc vēlēšanām varētu radikāli mainīties, tādēļ valdības izveides process ir diezgan neparedzams. Bet domāju, ka sarunas notiek jau pirms vēlēšanām.

Un vēl viena problēma šajās sarunās būs budžeta deficīts. Slovākija ir eirozonas dalībvalsts, un Slovākijai ir diezgan liels budžeta deficīts, būs nepieciešams pieņemt diezgan drastiskus pasākumus. Tas būs īpaši grūti gadījumā, ja nebūs strādātspējīga valdība ar vairākumu parlamentā. Šiem pasākumiem ir jātiek pieņemtiem pēc vēlēšanām. Jautājumi par nodokļu palielināšanu vai citi ierobežojošie pasākumi gan pagaidām netiek publiski apspriesti no politisko partiju puses.

Bet ir arī citi problēmjautājumi, piemēram, LGBT tiesības, kas ir populistiski konservatīvo partiju darbakārtībā. Protams, arī cenu kāpums valstī. Un, piemēram, bijušais premjers Matovičs dienas gaismā izceļ jautājumu par korupciju, kas savukārt ir lieta, uz ko viņš liek vislielāko uzsvaru.

Cik izplatīta pirms vēlēšanām Slovākijā, pēc jūsu novērojumiem, ir dezinformācija?

Tā ir plaši izplatīta, jo šīs nostājas – antiukrainiskās un prokrieviskās nostājas – ir populāras. Bet nevaru apgalvot, ka šī dezinformācija nāk tieši no Krievijas, jo man nav tādu pierādījumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti