Tulā drons naktī ietriecies daudzdzīvokļu mājā, izsisti logu stikli trim dzīvokļiem un cietis viens cilvēks, pavēstīja Tulas apgabala gubernators Aleksejs Djumins. Viņš piebilda, ka vēl divus dronus naktī Tulas apgabalā esot notriekusi pretgaisa aizsardzība.
Maskavas apgabalā naktī droni nodarījuši postījumus trīs ēkām, bet cilvēki nav cietuši, paziņoja apgabala gubernators Andrejs Vorobjovs. Vairāki droni notriekti Maskavas piepilsētās.
Dronu uzbrukuma laikā pārtraukta lidmašīnu nolaišanās un pacelšanās Maskavas Vnukovas un Domodedovas lidostās, vēstīja Krievijas mediji.
Arī Brjanskas un Kalugas apgabalos naktī esot notriekti droni, taču tur postījumi neesot nodarīti, paziņojuši šo apgabalu gubernatori.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Maskavas, Tulas, Kalugas un Brjanskas apgabalos aizvadītajā naktī pretgaisa aizsardzība notriekusi pavisam 20 bezpilota lidaparātus, bet pēc deviņiem rītā Brjanskas, Smoļenskas un Tulas apgabalos notriekti vēl četri droni.
Neatkarīga apstiprinājuma informācijai par notriekto dronu skaitu nav.
Ukrainas amatpersonas nav komentējušas ziņas par aizvadītās nakts dronu uzbrukumu Krievijā, taču analītiķi pievērš uzmanību tam, ka tas sekojis iepriekšējā naktī notikušajam Krievijas trieciendronu uzbrukumam Ukrainai, kas bija lielākais kopš kara sākuma. Tādēļ domājams, ka tā bijusi Ukrainas atbilde.
Medijs "Ukrainska pravda" vēsta, ka Krievija cenšoties saprast, ar kādiem jauniem droniem Maskavas apgabalā naktī uzbrukts. Ukrainas mediji vairakkārt ziņojuši, ka Ukraina uzlabo un papildina savu dronu floti.
Ukrainas dronu uzbrukumi svētdienas naktī notikuši arī okupētajā Doneckas apgabalā, nodarot postījumus enerģētikas infrastruktūrai. Vairākās pilsētās tika pārtraukta apkure, jo nedarbojās katlumājas. Tikmēr Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar deviņiem droniem, no kuriem astoņi notriekti.
Naktī uz sestdienu Krievijas karaspēks pret Ukrainu, galvenokārt Kijivu, raidīja 75 bezpilota kaujas lidaparātus "Shahed", taču 71 no tiem notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība. Šis uzbrukums notika laikā, kad Kijivā uz Holodomora upuru piemiņas pasākumiem un starptautisko pārtikas nodrošinājuma samitu "Graudi no Ukrainas" bija ieradušies vairāku ārvalstu vadītāji, viņu vidū arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Samitā "Graudi no Ukrainas" vairākas valstis paziņoja par līdzekļu iemaksu šajā iniciatīvā, lai veicinātu lauksaimniecības produktu eksportu uz citām valstīm.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iniciētajā programmā iesaistījušās 30 valstis un starptautiskas organizācijas, atvēlot tai 180 miljonus ASV dolāru. 170 000 tonnu pārtikas nosūtīts uz Etiopiju, Somāliju un Keniju. Vēl 25 000 tonnu tiks nosūtīti uz Nigēriju.
Ukrainā 2023. gadā paredzēts novākt 79 miljonus tonnu graudu, kas ir par 10% vairāk nekā pērn. Aptuveni 25% saražoto graudu patērē Ukrainā, bet pārējā daļa ir paredzēta eksportam. Ukrainas premjers Deniss Šmihals norādījis, ka Krievija ir nozagusi un pasaules preču tirgos eksportējusi Ukrainas graudus viena miljarda ASV dolāru vērtībā. Premjers paskaidroja, ka Krievija ir sagatavojusi tehniskos līdzekļus tam, lai katru dienu no okupētajām teritorijām nozagtu un izvestu 12 000 tonnu graudu.
