Nākamajā gadā kopumā valsts tēriņu pieaugums paredzēts 20% apmērā, tiem sasniedzot 36,66 triljonus rubļu (370 miljardus eiro)

Gandrīz trešdaļu no šiem līdzekļiem jeb 10,8 triljonus rubļu (109 miljardi eiro) paredzēts atvēlēt Krievijas kara mašīnas finansēšanai, un tas ir par 68% vairāk nekā šogad.

Tādējādi Krievijas militārie tēriņi nākamgad sasniegs 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Proporcionāli tik lielu daļu no kopējiem valsts izdevumiem Maskavas aizsardzības tēriņi sasniedz pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma.

Kā paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, Maskavas agresija pret Ukrainu ik dienas prasa 15 000 tonnu materiālo resursu, tai skaitā munīcijas un degvielas.

Finanšu ministrs Antons Siluanovs pirms balsojuma, uzrunājot deputātus, izteicās, ka šis budžets ir pakārtots "šodienas galvenajam uzdevumam – uzvaras nodrošināšanai", tātad, runājot cilvēciskā valodā, karam.