"Ukrainas Ģenerālštāba Trofeju un progresīvo ieroču un militārās tehnikas izpētes centra pārstāvis kapteinis Andrijs Rudiks 25. janvārī paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki 2023. gada decembrī sāka izmantot granātas "RG-Vo", kas satur hloroacetofenonu – asaru gāzes veidu, ko izmanto pūļa kontrolei un ko dēvē arī par "masu nekārtību novēršanas līdzekli"," rakstīja ISW, piebilstot, ka decembrī Ukrainas puse fiksējusi 81 gadījumu, kad Krievijas spēki izmantoja "RG-Vo".
Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki 14. decembrī sāka izmantot jauna veida speciālo gāzes granātu, kas satur hlorbenzalmalondinitrilu (CS gāzi), un ka Krievijas spēki 2024. gada pirmajās divās nedēļās ķīmiskos ieročus izmantojuši vismaz 51 reizi, uzskaitīts ISW ziņojumā.
ASV domnīcas eksperti atgādināja, ka Krievija ir pieņēmusi Ķīmisko ieroču konvenciju, kas aizliedz hloracetofenona izmantošanu karā.
"Krievijas 810. jūras kājnieku brigāde iepriekš atzina, ka tā apzināti izmantoja ķīmiskos ieročus, no bezpilota lidaparātiem nometot granātas "K-51" ar CS gāzi uz ukraiņu pozīcijām netālu no Krinki ciema Hersonas apgabala austrumu (kreisā krasta) daļā," pauda ISW analītiķi.
Tā nav pirmā reize kad izskanējušas runas par Krievijas pielietotiem ķīmiskiem ieročiem karā Ukrainā. 2022. gadā tika ziņots par to, ka Krievijas armija ostas pilsētā Mariupolē, iespējams, izmantojusi ķīmisko ieroci.
No vielas cietušajiem ir konstatēta elpošanas nepietiekamība un traucējumi asinsvadu sistēmas darbībā. Ķīmiskais uzbrukums esot noticis virs rūpnīcas "Azovstaļ", kuru turpināja aizsargāt "Azov" karavīri.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".
