Spēcīgi karstuma viļņi šovasar pārņēmuši Dienvideiropu, daļu ASV, Meksiku un Ķīnu. Gaisa temperatūra vietām pārsniedza +45 grādus pēc Celsija, turklāt pašreizējās laika prognozes neliecina, ka svelme drīz varētu atkāpties.
Karstuma viļņi gaidāmi biežāk
Apvienotās Karalistes, ASV un Nīderlandes zinātnieki Pasaules laikapstākļu ietekmes grupā pētīja nesenos karstuma viļņus, lai noskaidrotu, kā tos ietekmējušas cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas. Modelējot dažādas situācijas ar datorprogrammu, viņi pētīja, kādi laikapstākļi pasaulē valdītu, ja atmosfērā nebūtu ieplūdušas siltumnīcefektu pastiprinošās gāzes.
Zinātnieki secināja, ka pasaule ir "sasilusi" par 1,1°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo periodu.
Klimata pārmaiņu dēļ Ziemeļamerikas un Eiropas karstuma vilnis bija par 2–2,5 grādiem karstāks, bet Ķīnā – par vienu grādu augstāks.
Heat in Southern Europe 👇 & North America impossible without human-induced climate change - new @WWAttribution study. Totally unsurprising but important result. This is what climate change looks & feels. We need to adapt, we need to stop making it worse. https://t.co/3soEuDF7CP pic.twitter.com/3wmXmd8JqW
— Dr Friederike Otto (@FrediOtto) July 25, 2023
Turklāt globālā sasilšana piecdesmit reizes pastiprināja karstuma viļņa iespējamību daļā Ķīnas.
Pētījumā arī secināts, ka, ņemot vērā valstu nespēju pietiekami ātri samazināt izplūdes gāzu emisiju apmēru, pasaule, visticamāk, varētu sasilt par +2 grādiem. Ja tas notiks, tad ekstremāli karstuma viļņi gaidāmi ik pēc diviem līdz pieciem gadiem.
Cilvēcei jāpielāgojas karstumam
Tagad pasaulei ir svarīgi pielāgoties augstākām gaisa temperatūrām, jo šādi karstuma viļņi vairs nav retums.
"Karstums ir viens no nāvējošākajiem katastrofu veidiem," tā vērtēja viena no pētījuma autorēm, Džūlija Aridži no Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness klimata centra.
Aridžgi arī mudināja valstis celt karstumizturīgas mājas, veidot "vēsuma centrus", lai cilvēki varētu atrast pajumti, kur veldzēties.
Ir jāmeklē veidi, kā atdzesēt pilsētas, tostarp ieteicams tajās stādīt vairāk koku.
Eksperti pauda, ka lielais karstums ir ļoti nopietns drauds dzīvībai, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Saskaņā ar pagājušā gada karstuma viļņa laikā veiktu pētījumu Eiropā vairāk nekā 61 000 cilvēku mira tieši no karstuma izraisītiem cēloņiem.
Klimata zinātnieki jau vairākkārt cēluši trauksmi par to, ka siltumnīcefekta gāzu ieplūšana atmosfērā izraisa globālās temperatūras paaugstināšanos. Tiesa, ne visus ekstremālos laikapstākļus uzreiz var saistīt ar klimata pārmaiņām.
Pētījumā arī tika ņemts vērā "El Ninjo" fenomens jeb Klusā okeāna ūdens virsmas strauja sasilšana. Tā ir globāla dabas parādība, kuras ietekmē pasaulē paaugstinās gaisa temperatūra. Dabas parādība šogad tika novērota jūnijā, taču tā uz neizturamo tveici atstājusi mazu iespaidu – lielāks ierosinātājs bija fosilā kurināmā dedzināšana, secināja zinātnieki.
KONTEKSTS:
Pēdējo nedēļu laikā pārspēti vairāki karstuma rekordi, tostarp globālā vidējā temperatūra un jūras virsmas temperatūra, īpaši Atlantijas okeāna ziemeļdaļā. Eksperti brīdina, ka tuvāko nedēļu un mēnešu laikā tiks pārspēti vēl vairāki rekordi.
Svelmes dēļ Grieķijā plosās savvaļas ugunsgrēki, un nedēļas nogalē vairāk nekā 22 000 cilvēku tika evakuēti uz drošāku apmešanās vietu.
