"Kara izpētes institūta" ziņojumā norādīts, ka Krievija atsevišķos frontes virzienos, šķietami, ir spējusi pārtvert iniciatīvu. Tomēr, kā norādījuši domnīcas analītiķi, iniciatīvas pārtveršana ir dārgi izmaksājusi Krievijas spēkiem.

Kā piemērs ziņojumā minēta Ukrainas austrumu pilsētas Avdijivkas iekarošana, kur Krievijas karaspēks cieta pamatīgus zaudējumus. Domnīcas analītiķi lēš, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi kaujā par Avdijivku, visticamāk, pārsniedz tos apjomus, ko PSRS armija pagājušā gadsimta 70. un 80. gados zaudējusi, karojot Afganistānā. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju, kaujā par Avdijivku kopš pērnā gada oktobra bojā gājuši 17 tūkstoši Krievijas karavīru. 

Tāpat domnīcas ziņojumā atzīmēts, ka Krievijas armijai piemīt daudzi trūkumi, kurus Ukrainas aizstāvji ir iemācījušies izmantot.

Neskatoties uz Kijivas bažām saistībā ar ASV militārās palīdzības piešķiršanas kavēšanos, Ukrainas karavīri prasmīgi un mērķtiecīgi turpina cīņu pret Krievijas agresiju, teikts domnīcas ziņojumā. 

Kara trešo gadu ievada kārtējie Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi

Tikmēr, apritot diviem gadiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, aizvadītajā naktī vairāki Ukrainas reģioni piedzīvoja kārtējos Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus. Kopumā ienaidnieks veica 9 raķešu un 77 gaisa, tostarp dronu uzbrukumus, kā arī veica 119 artilērijas apšaudes pa Ukrainas armijas pozīcijām un apdzīvotām vietām. 

Krievijas īstenotajām apšaudēm un dronu uzbrukumiem tika pakļautas vairāk nekā 120 apdzīvotās vietas. Ukrainas armijas operatīvā štāba "Dienvidi" preses centra priekšniece Natālija Humeņuka pavēstījusi, ka Krievija, palaižot raķetes uz Ukrainas dienvidu daļu, mēģinājusi iznīcināt tur izvietotās pretgaisa aizsardzības sistēmas. Humeņuka atzīmēja, ka Ukrainas gaisa spēki notriekuši Krievijas palaistās raķetes virs Melnās jūras akvatorija.

"Vēlāk tika palaisti droni. Ienaidnieks pusotras stundas garumā veica dronu uzbrukumus Mikolajivas apgabala virzienā. Nākamais uzbrukums notika pēc dažām stundām un ilga gandrīz trīs stundas mūsu atbildības zonā. Uzbrukums tika virzīts dziļi Ukrainā – uz centrālajiem reģioniem un pēc tam pārejot uz valsts rietumiem. Ukrainas aizsardzības spēki veiksmīgi tika galā gan ar pirmo, gan otro ienaidnieka uzbrukuma vilni. Viens drons tika iznīcināts virs Hersonas apgabala, tiklīdz tas nonāca mūsu atbildības zonā, trīs [droni] virs Mikolajivas apgabala un vēl divi – Kirovohradas apgabalā", telekanālam "Rada" sacīja Humeņuka.

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs tikmēr paziņojis, ka šajās dienās Krievija pievērsusi uzmanību jaunam frontes posmam. Kā norādīja Ukrainas armijas pārstāvji, visniknākās kaujas noritēja Doneckas apgabala Novomihailovkas rajonā. Tur okupācijas armija 39 reizes mēģināja izlauzties cauri Ukrainas karaspēka aizsardzībai.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.