"Eurostat" aprēķini liecina, ka 1,2 miljoni cilvēku devušies uz agresorvalsti Krieviju, bet apmēram miljons uz citām valstīm ārpus ES, tai skaitā Lielbritāniju, ASV un Kanādu. 

Ārpus Ukrainas robežām patlaban uzturas aptuveni 9 no apmēram 44 miljoniem Ukrainas pilsoņu. Divas trešdaļas no tiem ir kara bēgļi, bet apmēram trīs miljoni cilvēku dzimteni pametuši citu iemeslu dēļ. Ukrainas demogrāfe Ella Ļibanova informēja, ka līdz 3 miljoniem cilvēku projām devušies galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ un ārējā migrācija kļuvusi par galveno demogrāfiskās dinamikas veidotāju. Skaitļi esot briesmīgi, taču eksperte pauda cerību, ka pēc kara beigām mājās varētu atgriezties apmēram puse emigrantu.

To pirmkārt ietekmēšot drošība, kā arī mājokļu un labi apmaksāta darba pieejamība. Tomēr liela daļa no šiem cilvēkiem jau iejutušies ārvalstīs un sakārtojuši savu dzīvi, tāpēc neatgriezīsies. 

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāta pārstāvis Andrijs Jusovs izteicies, ka kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma gūstekņu apmaiņas ietvaros mājās ir atgriezti vairāk nekā 2,5 tūkstoši Ukrainas pilsoņu. Kopumā veiktas teju 50 gūstekņu apmaiņas. Tomēr kopš vasaras beigām Krievija faktiski ir iesaldējusi šo procesu, lai gan sarunas turpinās.

Ukrainas puse pieliek visas pūles, lai ukraiņu aizstāvjus atgrieztu dzimtenē, uzsvēra Jusovs. Galvenā izlūkošanas pārvalde gan neatklāja informāciju par to, cik ukraiņu joprojām varētu būt ienaidnieka gūstā. Vienlaikus Jusovs uzsvēra, ka darbs pie reģistriem turpinās – tiek vākta informācija gan attiecībā uz karagūstekņiem karavīriem, gan attiecībā uz ieslodzītajiem civiliedzīvotājiem.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.